zemeņu pļava
Es sevi šobrīd varu noraksturot kā pieneņpūku. Es neko nesaprotu, lidinos, pie kāda pielīpu, tad pēkšņi atraujos, apvainojos, lidoju citur, bēgu, izdzēšu atmiņu un turpinu lidot un neko nesaprast. Karstākā vēlme šobrīd ir lidot, lidot un lidot prom, neko neatcerēties un pielipt pie kāda pilnīgi sveša priekšmeta, tur arī pārziemot un neatgriezties.
Tici, es negribu valdīt, es negribu manipulēt, es gribu pakļauties un paklausīt, lidināties !!! trālalā.. un es negribu, lai ar mani spēlējās- ļauni, kā parasti. No visām pusēm. Kā man tas riebjās. ir vienmēr riebies un arī riebsies - un tas nav attiecināms tikai uz vienu cilvēku, uz veselu kaudzi.!
(fyou)