bumerangs.
panācu savu, apnika, vairs negribu, riebjās. Tagad tikai gribu, lai ir kā pirms gada. Un viss.
Man ir apnicis smaidīt, ja tā vietā man gribētos pazust, palikt vienai un birdināt asaras. Un atkal jāatzīst pats riebīgākais, ka pati es esmu pie visa vainīga, un man nav ko citu vainot. Es jau piln'bā zinu, ka esmu pēdējā muļķe, es to ļoooti labi zinu, bet es nespēju beigt, lai arī kā gribētu. Man riebjās, ka nekas nenotiek pēc mana prāta. Un vēl man riejās iet gulēt ar cerību, ka no rīta nepamodīšos. Un vēl par visu vairāk es pati riebjos sev.