i just want to be beautifull
Man ir problēma. Man nav rakstura. Man nav mērķa. Vienīgais pie kā es turos ir mana ambīcija uz perfektumu. Tas arī ir viss. Es gribu būt perfekta- tieva, smuka, veiksmīga, jautra, mīļa, jauka, cīnītāja, patstāvīga, neatkarīga, neievainojama. Bet redziet- neviens nav perfekts un neievainojama es esmu vismazāk. Katrs spēcīgāks vārds mani gāž grāvī pie zaļām vardēm, katrs ''joks'', nevainīgs teikums mani tik ļoti griež.
Tagad, kad nekas nesanāk- ne dzīve, ne izskats, ne draugi.. sākam domāt- kādēļ es centos, cenšos ? Atmest ar roku? - es nepadošos. Es zinu, ka dzīves problēmas mani padara tikai stiprāku, bet tagad man ir dikti grūti. Galvenais, ka es pati esmu pie tā visa vainīga.. bet varbūt jāsāk pie visa vainot citi ? - jo vienmēr es, vienmēr es esmu pie visa vainīga, es uzņemos visas pasaules problēmas.. ES ! Es gribu lai mani sadzird, es gribu, lai par mani uztraucās.. tikai nosacīti.
par mani uztraucās. paldies. tikai, protams, ne tās personas, ko es tik ļoti gribu. vot es jūtos tieši tā, kā tagad. Tumsā, viena, ar mūziku, bez ticības, bez cerības, bez mērķa kā dzīvot tālāk.
Trakākais ir tas, ka es gribu aizbēgt no visiem un visa, bet lai ko es izmainītu, frizūru, izskatu, attieksmi (?).. es nekad dzīvē neizkļūšu no tās bedres, kurā esmu tagad, mani aiz kājām rauj atpakaļ un liek izdarīt kļūdas tādas pašas kā iepriekš.
es tikai gribu būt skaista.. bet ja cilvēks ir skaists no ārienes, tas nenozīmē to, ka iekšpuse jau sen nav žurku mājvieta un puvuma sēnītes miteklis. es esmu ļoti bēdīga. es saprotu, kur un kā man neveicās, es zinu, ka pati sev čakarēju galve- es to zinu.. ja es to zinu un turpinu skriet sienā, tad tici man- neviens man neko neieskaidros.
izdaudzinātais sauciens : HELP!
kurš gan to sadzirdēja ? tikai riebīgas replikas. un, kad mēģināju risināt savas problēmas, mani piekrāpa un šanažēja. Jauki, paldies. lielisks stimuls dzīvot veselīgi un jauki.
Man ir problēma. Man ir slimība.
..bet es tikai gribu būt perfekta...