nelabā sajūta kaut kur iekšā
Atkal tik pretīga sajūta iekšā ķermenī, kad tētis pipelē aizgājis no mājām un mamma atkal kautkādā ballee vda pasākumu.. Šoreiz bērni neaizgāja pie vectēta.. Un vai tas būtu labi? -parasti tas beidzās tā - brālis guļ, bet es istabā dzirdu tā tētis bļauj mammai virsū.. mamma raud, pazūd.. tētis niknā solī skrien pakaļ.. runājās.. es protams, atvērusi loga spraugu klausos strīda tēmu.. [viņi ārā] tad sniga.. Durvju cirtieni, skrējieni pa kāpnēm pakaļ drēbēm...
Rīts.. tēta nau. Spēles. mamma visu dienu pa mājām.. Bet viss atkal ir kārtībā- līdz nākamajai ballei vai 5dienai,6dienai.. Bet ir arī tādi brīži, kad viss ir labi..
Vienīgais es nezinu ko man darīt, kad viņi strīdās, bļauj, jo es vnk klausos, skatos.. nekādas reakcijas.. Un kas man būtu jādara jāraud? - es vienkārši ieritinos savā gultiņā un aizmiegu sliktas frāzes dzirdot.. Viss ir labi, bet iekšā kautkas sācis trīcēt..
Un atkal šis vakars ir klāt... Negribu sagaidīt viņus mājās.. šoreiz būs citādāk.. cerams, ka visi logi paliks vietā un stikli netiks izsisti..