Nedaudz update, pa cik sen šeit nerakstīju:
>Dzimšanas diena bija jauka. Atšuvu tos baigos Līgo plānus pie ezera ar puspazīstamiem cilvēkiem un domāju viena svinēt, bet pavilkās līdzi arī jaunais kolēģis un divītī aizgājām pasūtīt suši un aliņus.
Bet rīts gan bija labākais - ar ķepainīti divatā sākām iet uz jūru, molu. Bija skaisti. Neviena cilvēka, tikai mēs divas. Nabadzītei gan kas iekoda un vēlāk sapampa sejiņa, bet tas pārgāja. Žēl gan bija - maziņā klusē, pacieš un ne čīkstiena no viņas puses, tikai purniņu pakasa.
Tā nu arī sadraudzējos ar jauno kolēģi. Lai gan viņš atklāti norādīja, ka viņam, iespējams, esot kādas savādākas jūtas pret mani, bet mēs to izrunājām un šoreiz beidzot man paveicies, ka nekādas manas robežas netika pārkāptas un viņš saprot, ka mani neinteresē tādā ziņā. Tā vietā ieguvu labu draugu :) Jo pretēji gan var teikt par M, ar kuru devāmies uz ezeru; pēcāk tika pārkāptas manas robežas, tas nebija okei un tikai ieplaisāja manu uzticību.
Gan dzimšanas dienā uzsākās garāka saruna ar pāŗis cilvēkiem :) Ar M draugu arī, par ko šonakt parunājām. Vispār riktīgi jauki, jo mēs garās esejās pāris reizes dienā izejam cauri vairākiem tematiem. Tas palīdz.
>Šī nakts maiņa - sākumā biju depresīva, jo jau otrā pēc kārtas. Pēcāk gan kaut kā vieglprātīgāk sāku veikt darbiņus un neuztraukties tik daudz. Kā rezultātā daudz vieglāk gāja ar cilvēkiem. Bet bet bet - man numuru pajautāja kāds. Es iedevu, jo sirsnīgs smaids. Uzrakstīja arī un atnāca drusku vēlāk, bez draugu kompānijas. Šokolādīte un saruna. Vispār ļoti jauks iespaids, lai gan sākotnēji draugi esot paķircinājuši, paņemot telefonu un uzrakstot man, ka jāiet dzert vīns no rīta. Man gan likās vēl jaukāk, jo viņš man tā atklāti pastāsta >Klau, zini, godīgi tās pirmās ziņas nerakstīju es
Un centās palīdzēt ar pāris darbiņiem kā varēja. Sarunājām nākamo tikšanos :)
Lai vai kā, pati esmu pārsteigta - jūtu, ka nav vienaldzība. Drusku motivācija un drusku dzīvesprieks. Mājās braucu smaidīga.