Hūūh...
Saki ko gribi, bet es dievinu to sajūtu, kad jau ir spēku izsīkums, bet davai vēl vienu reizi. Ja izdodās, nu vēl vienu vajag! Kad muskuļos ir tik daudz pienskābes, ka pat nevar salocīt rokas un nav spēka paņemt rokās krūzi ar ūdeni! Pēc kādas minūtes jau ir labāk un tad... var iet un turpināt! ;)) Nu savā ziņā esmu mazohists, tam es piekrītu! BET... tā sajūta ir fantastiska. Tas ir tas, kas man bija pietrūcis kopš pēdējā treniņa vieglatlētikā... tas ir tas, uz ko es gāju jau no šā gada sākuma... un BEIDZOT...beidzot parādās tā neaprakstāmā sajūta... Jup! ;)