Žēl ka neviens nebrīdināja, ka pēc 50 atkopšanās no lūzumiem būs tik daudz mokošāka. Nu jau vairāk kā 6 nedēļas pēc ģipša noņemšanas, un katru rītu pirksti/plauksta joprojām kā bluķis, un labas piecas minūtes centīgi jāloka pirksti kamēr vispār kaut kas tur sāk kustēties. Plus kaitinošā muskuļu/cīpslu īdēšana visas dienas garumā. Vecais plus jaunais lūzums ir vecais reiz jaunais diskomforts. Dārgās biotehnoloģijas, jūs varētu mazliet pasteigties ar to cilvēka rezerves daļu koncepta ieviešanu praksē?
RIP indulgence, Tu biji viens no tiem, kas cibu padarīja par īpašu vietu
Runājot par vitamīna D "superspējām":
https://twitter.com/nntaleb/status/1675
Maijā paneļi saražoja megavatu. Tas ir apmēram trīs mēnešu elektrības patēriņš mūsmājās. Noice.
Ļoti patīk Liepāja. Nekā jau īpaša - brauciens, maza pastaiga, restorāns, teātris, viesnīca, duša, maiga mīlēšanās, lēnas brokastis, 15 kilometri gar super mierīgu un maigu jūru, pa vidum Latvijas naftas bezīntanks kaut kur pie Pērkones, ar Coronu (no ledusskapja!!!) un soliņu zem neganti smaržojoša ceriņu krūma, vieglas pusdienas Paviljonā (cukini rullīši!!!), tad brauciens atpakaļ. Tāda atvaļinājuma sajūta it kā būtu bijis prom nedēļu, vieglums galvā un atslābums ķermenī. Ik pa laikam paspēlējos ar domu par pārcelšanos uz Liepāju (pat lūru sludinājumos) bet vai tad tas nesagrautu šo ilūziju par aizmukšanu no ikdienas?
"Grimmi" Liepājās teātrī bija super. Patīkami redzēt kaut ko patiešām oriģinālu.
Fascinējoši skatīties, ka pat "labie" krievi, jau vairāk kā gadu aizbraukuši prom no Krievijas, vēl joprojām nespēj un negrib noticēt Krievijas full-on-fašistiskajam militārismam un ir šokā, ka tagad armijā iesauks jebkuru ar vienkārši emailu, ierakstītu vēstuli vai ierakstu datubāzē, pēc tam aizvedīs uz kautkādu angāru Luhanskā un piedāvās izvēli iet pirmajās rindās Bahmutā vai mirt turpat angārā. Oh my sweet summer childs. Un joprojām Putinu turpina saukt par prezidentu.
Shrinking ir ļoti izklaidējošs. Double Fine Adventure varētu patikt videospēļu entuziastiem un vispār IT industrijā/dizainā strādājošajiem, nerdu sajūsmai par The Last of Us īsti nespēju pievienoties.
Krievu "liberālā opozīcija" ir tīrs izsmiekls (lai neteiktu pornogrāfija). Divi ārzemēs dzīvojoši "režīma kritiķi", no kuriem neviens nav Dudj/Kučeras interviju noskatījies (esot redzējuši tikai fragmentus), apspriež, kāpēc intervija ir nepareiza un cik Dudj nepareizi runā/augstprātīgi izturas pret vati un "nepiedāvā risinājumu" kā būtu pareizi sarunāties ar vati.
Ja gribas sajusties neomulīgi (it kā tāpat būtu ļoti omulīgi), tad The Last of Us S01E01 pirmās 3 minūtes tam ļoti noder. Spēli neesmu spēlējis bet seriāla pieteikums nudien spēcīgs.
via https://twitter.com/MarcusBlimi/sta
Vai jums arī pēc atgriešanās no ilgāka ceļojuma nākamas pāris dienas galva ir dulla un negriboša pieslēgties realitātei - viss šķiet tāds pusizplūdis, neobligāts un nesvarīgs.
Cik cilvēkam jābūt vientuļam, lai nopriecātos par Rīgas ūdens, bankas un Latvenergo skriptu ģenerētajiem apsveikumiem dzimšanas dienā?
Ja man būtu savs psihoterapeits, tad droši vien vajadzētu ar viņu parunāties, kāpēc mani visi šitie ziemassvētki/jaunie gadi, dzimšanas dienu un visu pārējo svētku ņemtne tik ļoti nomāc, ka jau otro gadu nafig notinos no jaunā gada un ziemīšiem uz citu valsti, kur rituāli jāizveic tikai ar draugu ģimeni, lai gan vislabprātāk vispār nekur neietu, apēstu picu un ietu gulēt desmitos (bet sprādzienmīlošie itāļi jau tik un tā neļautu gulēt). Bet kalni ir forši, pat ja trases ir ledainas vai pārāk mīkstas, alus un fiziskais nogurums ir lielisks distraktors. Šausmīgi negribas pat zvanīt ģimenes locekļiem, lai arī man ar viņiem nav nekādu (aktīvu) konfliktu.
Nekāda reporta nebūs, gads bija sūdīgs globāli, pat ja lokāli viss bija labi.
Jums arī laimīgu.
video
Navigate: [Previous 20 | Next 20]