Sāp plaukstas pamatne, īpaši uz laika maiņām. Baigi jau gribētos vainot kovid vakcīnas, bet droši vien ticamāks ir RSI. Laikam jāpērk touchpads un jāpāriet uz kursora bīdīšanu ar kreiso roku vai jāmācās vēl vairāk texta shortcutu.
Tā jau likās ka vingrot varēs sākt tikai pēc 50, taču šorīt noliecoties pie izlietnes lai nomazgātu seju dabūju kriku. FML.
Laikam ar tiem 10+ pastaigās noietajiem km nepietiek vis. Sēdošais darbs + dīvānkartupelis vakaros acīmredzot ir stiprāka kombinācija.
Jo vairāk man gadu, jo vairāk kaitina neloģismi grāmatās, filmās un seriālos.
Gadu skaits (21?) jau bišķi sajucisi, bet datums pareizais, dzīvojam uz dzirkstošajiem, bērni jau patstāvīgi, tā kā mums šodien gatavot neko negribas, tad uzcep picas gabaliņu arī mums, saliek traukus traukumašīnā, apple TV skan kāds itunes bossa nova radio. Nepagāja ne pieci gadi, kad arī nakstlampiņas beidzot pieliktas guļamistabā + glezna ar pujenēm (dāvināta uz 15 gadu kāzu jubileju), nu īsts koloniālais romantisms tur mums tagad. Vispār cheers, skataties mazāk feisbukā (tā nu gan ir vieta, kur vienkārši visiem vajadzētu really calm the fuck down) un vairāk - viens otram acīs.
Šodien ar mani notika tas, kas notiek ar katru vīrieti- biežāk vai mazāk bieži.
Es aizmirsu, ka šodien ir TAS datums. Pirms 13 gadiem.![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
svalka un visi pārējie var droši mest man ar akmeni un teikt, ka tādi jau tie latviešu vīrieši ir.
Jo tādi viņi tiešām ir. Nu vismaz es, attiecībā uz datumiem.