wowow@23:24 - Joprojām stīvs gulbis. Bet nu jau tāds, kas var piecelties.
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vedjmah
"I have believed since I was a teenager that the miseries and indignities of the last years of life are superfluous, and I am acting on that belief. I am still active, enjoying many things in life (except the daily news) and will die a happy man. But my kidneys are on their last legs, the frequency of mental lapses is increasing, and I am ninety years old. It is time to go.
...
Not surprisingly, some of those who love me would have preferred for me to wait until it is obvious that my life is not worth extending. But I made my decision precisely because I wanted to avoid that state, so it had to appear premature. I am grateful to the few with whom I shared early, who all reluctantly came round to support me"
https://web.archive.org/web/20250315211
Tiem kam interesē, ko dara gudri onkuļi, kopš klaunu grupa ķērās pie ASV stūres - Bafets jau kopš rudens pārliek naudu no akcijām uz kešu, t.sk. pārdevis savus ASV banku ieguldījumus un pusi no savām Apple akcijām:
klikt
Carl Sagan in "The Demon-Haunted World":
"The dumbing down of America is most evident in the slow decay of substantive content in the enormously influential media, the 30-second sound bites (now down to 10 seconds or less), lowest common denominator programming, credulous presentations on pseudoscience and superstition, but especially a kind of celebration of ignorance."
"We might get away with it for a while, but sooner or later this combustible mixture of ignorance and power is going to blow up in our faces."
"Those who seek power at any price detect a societal weakness, a fear that they can ride into office. It could be ethnic differences, as it was then, perhaps different amounts of melanin in the skin; different philosophies or religions; or maybe it’s drug use, violent crime, economic crisis, school prayer, or “desecrating” (literally, making unholy) the flag."
"If we’ve been bamboozled long enough, we tend to reject any evidence of the bamboozle. We’re no longer interested in finding out the truth. The bamboozle has captured us. It’s simply too painful to acknowledge, even to ourselves, that we’ve been taken. Once you give a charlatan power over you, you almost never get it back. So the old bamboozles tend to persist as the new ones rise."
Vīna studija pie Splendid ir diezgan briesmīga. Very very average ēdiens ar sliktu apkalpošanu. Nākamreiz starp seansiem iesim uz Lidiņu, tur ir labāk.
Ja jūs zinātu, cik ļoti pēc zsv, jg un dzd pavadītām uz kalna, traucoties lejā ausīm plīvojot un tukšumam jautri svilpojot (savējie sapratīs), negribas atgriezties realitātē...ar rēķiniem, maksājumiem, gada pārskatiem, pienākumiem, putekļiem un skujām visur, netīru drēbju kaudzēm, pilnu inboxu omg, ĀĀĀĀĀ... Un tad vēl iesnas un aikritusi auss...
"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."
"Divās istabās un galvenajā koridorā ir iebuvējamie skapji, kas dzīvoklim piedod estētisku noskaņu."
Ja nemaldos, Izraēlas un arābu pasaules (Palestīnas) iespējamais kara risinājums vislabāk bija aprakstīts B. Longjēra "Mans ienaidnieks" pēdējā daļā (tas bija sen, un grāmata bija krievu tulkojums uz pelēka papīra no Polaris izdevniecības, pirkts pagraba veikalā uz Ģertrūdes ielas starp Skolas un Baznīcas, kad es vēl biju students) pēdējā daļā - vienkārši kaut kur un kaut kā vajag atrast/izveidot grupu, kas ir gatavi ziedot visu, pat savu dzīvību, lai pārliecinoši un neatceļami likvidētu ikvienu, kas no jebkuras puses izšauj raķeti vai veic terora aktu pret otru pusi, lai dotu laiku un iespēju izaugt paaudzei, kas neienīst otru pusi jau kopš dzimšanas. Tikai tad var iestāties miers.
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx vedjmah
Šitais ir traģiski. Sākās ar neveiksmīgu noliekšanos pie izlietnes (nu patiesībā sākās ar 30 gadiem sēdoša darba ar jau pamatskolā iedvestu riebumu pret fizkultūru), turpinājās ar nomaukšanos uz kalna pirms pusotra gada un šovasar - ar nobietēšanos aiz laivas pēc pārāk augsta leciena uz pārāk augsta viļna. Pirms nedēļas jau likās ka tūlīt jau būs labi, tad nevieksmīgs lēciens pāri diviem pakāpieniem pa trepēm - un atkal nedēļa staigājot kā tizlenim un guļot ar spilvenu starp kājām (atkal stipri apņēmos vingrot katru dienu). Un šodien - kad jau gandrīz vairs nekas nesāpēja, pacēlu skūvgriezi virs galvas, sagriezos sāniski, skrūvējot stulbās eņģes, ar galvu turot plauktiņu un te mēs esam - atpakaļ tizleņa statusā ar sāpošu muguru.
Navigate: [Previous 20 | Next 20]