wowow@15:44
Vakardienas "Porta" atklāšanas koncertā (tā otrajā daļā) Banda Magda ļoti iepriecināja un atstāja labu pēcsajūtu par koncertu kopumā. Ja šodien brīvs un nav ko darīt, brauciet uz Ogri, tur viņiem būs vēl viens koncerts.
"Laulības dzīves ainas" Dailē - diezgan asprātīga izrāde ar dažām patieši labām mizanscēnām, kuras grūti izbaudīt publikas dēļ, kas līksmi smejas par visu - gan smieklīgo, gan nesmieklīgo, gan traģisko, gan parasto. Varbūt vienkārši jāpārstāj apmeklēt teātra izrādes vispār. Jo īpaši lielās zālēs un jo īpaši Dailē un Nacionālajā (snark).
Esmu bijis uz dzimšanas dienā ar Helēnas Kozlovas koncertu (lieliska ballīte un lielisks koncerts), hipsterīgākajā šīsvasaras festivālā Komēta (gan tikai vienu dienu bet tiešī šajā dienā trīs no četrām grupām bija superlieliskas), izlaidis jaunu app relīzi, atkal krāmējies ar ūdensvadiem un santehniku (reālistiski spriežot, tam patērētais laiks + 3 braucieni uz veikalu izmaksāja vairāk nekā 50 eiro par izsaukumu plus 20 stundā santehniķim, bet nemaz jau tik vienārši to santehniķi uz sitienu nevar dabūt), nupat arī dabūju stekoverflovā vairāk par 3000 reputācijas punktiem par vecām atbildēm. Lielisks jūlijs pagaidām.
Deep Forest spēlēja brīnišķīgi, Rēzeknes Gors ir foršs, mums pat šodien gandrīz visu laiku spīdēja saule.
Izrāde skolniekiem "Īsumā par visumu" bija ļoti neviendabīga. Ja iekrīti pareizajā grupā, tad droši vien ir baigi kruta. Mēs trāpījām grupā kur izrādes pirmā daļa bija vislabākā, otrā - mazliet mazāk laba un trešā (uz pārējo divu fona) - meh. Bet visādi citādi - ļoti forša izrāde bērniem. Un arī pieagušajiem prieks.
Timrota režisētā "Svēta lieta" Dailē. Nu tā sev, laikam man nebija ar ko identificēties :)
Ā un vēl kaut kad šogad agrāk pabijām Nacionālajā uz "Mollija saka jā" - iespaidīgs aktiersniegums šitik daudz teksta iznest solo taču atmiņā no šīs (uz skatuves izstāstītās) apziņas plūsmas laikam nekas nepaliks.
Varbūt šīs abas izrādes vairāk mērķētas sievietēm.
Oblomovs JRT - pirmā daļa tik iemidzinoši garlaicīga, lai otrajā riktīgi ieblieztu ribās. Keiša fanu nebija, jo izrādē nebija Keiša, to ar uzviju kompensēja pārītis skaļo, histērisko smējēju, kas priecājās par Daudziņa grimasēm un žestiem.
Pēc tam aizgājām uz Ozīti, tas gan ir viens monumentāls iestādījums (un diez vai tas ir ēdiena dēļ). Starp citu, pirmajā randiņā gājām tieši tur un šoreiz, šķiet, tikām sēdēt pie tā paša galdiņa.
Sadaļā #okultūra pabiju uz Nastavševa "Cerību ezeru", dienu pirms Spēlmaņu nakts. Ļoti laba, ļoti laba izrāde, ļoti labi aktieri, ļoti spēcīga un atklāta tēma, tikai atkal tie stulbie Keiša fani zālē :(
Pelnīta balva.
Ļoti jau okultūrīga diena sanākusi - sākās viss jau agrā rītā (aka iepriekšējā vakarā), kad pirmsmiega vannā bērnu grāmatu vietā (Nezinītis uz Mēness ir dižens darbs!) lasīju RL interviju ar Barišņikovu. Vakarā "Vecene" nacionālajā (diezgan spēcīgi, lai arī nekad neesmu dzīvojis komunālajā dzīvoklī, tomēr šādas tādas bērnības atmiņas uzjundīja) un tad vēl Neiburgā (bija ļoti garšīgi) pie blakus galdiņa sēdēja Ralfs Fainss un krievu inteliģence un disidenti, kas sprieda par baletu (acīmredzot atkūlušies uz to pašu Barišņikovu un Hermani). Tāda kā apļveida kompozīcija pilnīgi vai.
12 krēsli JRT. Nesapratu, ko īsti Hermanis un trupa mēģināja pateikt vai izstāstīt. Kā cilvēks, kas lasījis grāmatu un skatījies filmu, es neredzēju nekā jauna, nekā atklājoša, neizjutu klātbūtnes efektu. Tērpi, frizūras, pārspīlētās kustības un spēle, ebreju anekdotes, kam tas viss? Karikatūra? Par ko? Par sevi?
Soņa Smiļģa muzejā. Nav tā izrāde, par kuru teikt "patika", taču noteikti vērtīga.
Skatoties atcerējos par Dinu, kas mācījās parālēlklasē pamatskolā un manā klasē vidusskolā. Dinai bija stigma - kāpēc, es pieļauju, neviens īsti nezināja, varbūt dēļ uzvārda, varbūt ģimenes dēļ, galu galā katrā klasē vienmēr ir kāds, kas sociālajā hierarhijā atrodas pašā apakšā. Krutie džeki par viņu ņirgājās, krutās meietenes izsmēja, pārējie, sekojot neformālajiem līderiem, ignorēja. Internets neko par Dinu neizdod.
Vakar uz "Latviešu mīlestību" JRT. Lieliska izrāde un Guna Zariņa ir ģeniālākā latviešu aktrise (es to jau zināju, bet tomēr, tomēr). Publika gan bija drausmīga, rēca visu laiku un ļoti traucēja. Tā vien šķiet ka kādai trešdaļai daudz labāk patiktu, ka visu izrādes laiku Keišs zavā greizajā balsī ar basģitāru izpildītu lauku balles repertuāru. Man, lai iejustos izrādē, papildus noskaņas radīšana no zāles auditorijas puses nebija nepieciešama, pietika ar nelielajām interlūdijām cēlienu sākumos. Teātris tiešām ir ļoti dīvaina padarīšana mūsdienās (vai par to bija Rīgas Laikā vai Satori?).
Tātad - atskaite par vokāli instrumentālā ansambļa "Instrumenti" lielkoncertu Doma baznīcā.
Man prieks, ka viņu Gruzijā būdami, varbūt vēl arī pa ceļam prom un atpakaļ (un varbūt vēl kādu laiku pēc tam), ir klausījušies múm un viņiem tas iepaticies tik ļoti, ka viņi arī gribējuši uztaisīt kaut ko tādu (pašu). Tā kā man arī visumā patīk múm, tad kopumā koncerts bija OK, arī skaņa bija kārtībā. Tikai varbūt Instrumenti, atšķirībā no tiem otrajiem, nespēja mūzikā ielikt prieku, tajā skanēja latviskā sūrme (ik pa laikam mute savilkās smaidā, vizualizējot Lahti mācībcentra izsisto logu - samērā precīza tā analoģijiņa izdevusies jā gan) un gruzons. Gaismiņu šovu īsti neredzēju, jo starp mūsu 20 eiro vērtajām vietām un māksleniekiem bija kolonna, bet varējām vērot koncertu uz puscaurspīdīga projektora ekrāna, kas, ļoti iespējams, pat bija labāka izvēle. Bērni gan pamatīgi garlaikojās, it īpaši pirmajā koncerta pusē, kurā nebija gandrīz nekā nekā melodiska, bet kā gan citādi viņi iemācīsies, ka kultūra reizēm ir garlaicīga un galīgi ne tavā gaumē?
Nastavševa "Peldošie - ceļojošie" JRT. Pirmais cēliens - labi, otrais - meh. Ļoti ļoti kruta scenogrāfija. Forša mūzika.
Navigate: [Previous 20 | Next 20]
