12 krēsli JRT. Nesapratu, ko īsti Hermanis un trupa mēģināja pateikt vai izstāstīt. Kā cilvēks, kas lasījis grāmatu un skatījies filmu, es neredzēju nekā jauna, nekā atklājoša, neizjutu klātbūtnes efektu. Tērpi, frizūras, pārspīlētās kustības un spēle, ebreju anekdotes, kam tas viss? Karikatūra? Par ko? Par sevi?