Daudziem topošajiem rakstniekiem trūka kaut kā tik būtiska kā dzīves pieredzes. Tas ir postmodernisma pārpratums- ticēt, ka vispirms var rakstīt un pēc tam dzīvot. Bet daudzi jaunieši grib kļūt par rakstniekiem galvenokārt tāpēc, ka vēlas rakstnieka mūžu. Tādējādi lietas tiek apgrieztas kājām gaisā. Vispirms jādzīvo, tad varbūt jārauga, vai sakrājies kaut kas, ko stāstīt, un to nosaka pats mūžš. Dzīve izauklē grāmatu. Nevis grāmata dzīvi.
-- Justeins Gorders, Cirka direktora meita, 117. lpp
| arteck - lalala / 23. Oktobris 2005@01:36 | |
bet interesanti gan, ka tas pirmais teikums ir pagātnes formā.
| wowow - Re: lalala / 23. Oktobris 2005@01:38 | |
A tur ir stāstījums par džeku kas visa veida rakstniekiem un rakstnieķeļiem pārdod sižetus. Un stāstījums plūstosi pāriet apcerē par to kāpēc tas tā.
| arteck / 23. Oktobris 2005@01:46 | |
es jau sapratu, ka visa sāls kontekstā, man vienkārši gribējās uz zoba pavilkt :)
| wowow / 23. Oktobris 2005@01:46 | |
Domā, es jau piedzēries?
| arteck / 23. Oktobris 2005@01:53 | |
ne-e, tad jau drīzāk varbūt man vajadzēja vēl mazāk. kaut gan nešķiet, ka es būtu kaut ko ļoti durošu pateicis.
| wowow / 23. Oktobris 2005@01:58 | |
Peace :))
| arteck / 23. Oktobris 2005@02:03 | |
un ir jau tam Gorderam sava taisnība, ir.
Bet daudzi jaunieši grib kļūt par rakstniekiem galvenokārt tāpēc, ka vēlas rakstnieka mūzu.
| wowow / 23. Oktobris 2005@01:40 | |
Vai tad dzejnieka mūzas nav foršākas?
| wowow / 23. Oktobris 2005@01:45 | |
Nu ir jau kam patīk
| diana / 23. Oktobris 2005@09:41 | |
Mjā...
Ļoti pareizi.
Gorders ir labais džeks. Man riktīgi patika viņa "Pasjansa noslēpums".
| shelly / 23. Oktobris 2005@18:59 | |
Problēma jau ir tāda, kā mūsdienās cilvēki vispār proporcionāli ļoti maz ko iemācās no tiešās pieredzes. Aizvien lielāka nozīme ir pastarpinātai pieredzei - sākot ar visiem medijiem, skolām, sarunām, internetu etc...
