Es esmu farmaceits, un man ir jākonsultē cilvēki par ārstu parakstītajām zālēm, un jāiesaka vai nav jāiesaka bezrecepšu zāles atbilstoši pierādījummedicīnai.
Ir cilvēki, kuriem ir simptomi, tiem arī paraksta D vitamīna trieciendevas, un pēc tam uzturošās devas. Tiem es varu izskaidrot, ka D vitamīna lietošana uzlabos viņu stāvokli.
UK nepraktizē D vitamīna noteikšanu bez vajadzības (bez simptomiem). Ir vispārējs norādījums, it īpaši cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu, lietot profilaktiskās devas (400 SV/dienā), ja viņi par to uztraucas. Tiem tad arī es varu pateikt, ka visdrīzāk tas neko viņu veselībā nemainīs, bet varētu pasargāt no vēl lielāka D vitamīna deficīta, kas jau varētu kļūt kaitīgs.
Nav pierādījumu, ka ieteikuma došana cilvēkiem vairāk uzturēties saulē, kaut ko maina viņu uzvedībā.
Kaut kā jāsintēzē tas vitamīns ir, arī veseliem. Vajag izejvielas. Es iesaku mazāk kaitīgas.
Kaut arī D uzkrājas, lai netīši pārdozētu, tur tak ir ļoti jāpaciešas, ne?
Vai vispār ķermenis turpinās sintēzēt, ja pietiek?
Kādreiz rahīts bija samērā izplatīts. Mūsdienās tā ir ļoti reta slimība. Acīmredzot, diēta un dzīves apstākļi ir tādi, ka reti kuram veidojas nopietns D vitamīna deficīts.
Cik saprotu, pienu un UK brokastu pārslas fortificē ar D vitamīnu, tā ka pat zvērinātiem vegāniem, kas dzīvo tumšās alās bez saules, būtu ļoti jāpacenšas, lai nonāktu līdz rahītam.
Ar to sintēzi ir tā, ka D3 uzņem ar uzturu vai veidojas UV ietekmē, pēc tam aknās pārveidojas par 25-OH-D3, pēc tam nierēs 25-OH-D3, kurš ir aktīvais savienojums.
Cilvēkiem ar aknu vai nieru bojājumiem šī pārstrāde var nebūt pietiekama. Šeit jau var ātri rasties reāls un kaitējošs deficīts. Attiecīgi tiem ir jālieto kalcifediols (UK ļoti reti) un alfakalcidols.
...nierēs par 1,25-OH-D3 (kalcitriols).
Mums nav domstarpību šajā jautājumā.
