Par to, kā ir būt latvietim: kopš es ikdienā strādāju ar ārzemniekiem, varu teikt, ka mēs esam pilnīgi OK. Es esmu dabūjis visus klasiskos "letiņu gājienus" no skandināviem un vāciešiem, tādēļ varu ziņot: mēs galīgi neesam unikāli. Un daudzos gadījumos mēs viņiem ieliekam ar savu vispusīgo (kaut vietām ļoti seklo) izglītību un dzīves praktisko pieredzi.
Kas attiecas uz sērdienīša mentalitāti, tad tas jau ir ne tik daudz nacionāls, cik psihoanalītisks jautājums. Jo cilvēkam zināma deva nedrošības un kautrības ir nepieciešama kā drošības vārstulis pret ego pārmērīgu uzpūšanos. Bet reizēm vārstuli atrauj vaļā un tad ego galīgi sašļūk. Nekas, normāli, tā notiek ar mums visiem :))) Es šādos gadījumos ieleju sev 100 gramus, uzlieku sirsnīgu mūziku un izlaižu dvēseli padejot, kamēr atkal ir miers. Tā, ka prozit!