Pats par sevi -

14. Jan 2011

 wowow@20:10

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Janvārī mēs bijām jau pirmkursnieki otrkursnieki. Sesija bija jau beigusies vai vēl nebija sākusies, katrā gadījumā tas nebija īpaši svarīgi (jo pirmo sesiju kursu bijām izturējuši un pēc tam jau izkrist bija krietni grūtāk) un mācības nebija ne prātā.

Ar draugiem no kojām atradāmies Zaķusalā, sagatavojušies sargāt televīzijas torni. Bija nežēlīgi auksts un ik pa laikam kāpām ikarusos apsildīties. Ikviens dalījās ar visu kas nu katram bija. Ar šokolādes tāfelīti, ar karstu tēju no termosa, lauku vīri piedāvāja ieraut arī kaut ko stiprāku sasildīties.

Ik pa laikam pāri visai pussalai pāršalca satraukuma vilnis- kādam likās, ka pussalai tuvojas pa ūdeni (nobrauktuves bija nobloķētas ar traktoriem). Cilvēki sarosījās, uzvilkās, skrēja skatīties, drosmīgākie kaut kur tumsā meta akmeņus uz iedomāto uzbrucēju. Gaisā virmoja uzbudinājums un apņēmība.

(4 raksta | ir doma)

Comments:

observer / 14. Janvāris 2011@20:46
Pirmkursnieki, sesiju pabeiguši bija čaklākie, un tādu tur bija lielais vairums
(Reply to this) (Thread) (Link)
wowow / 14. Janvāris 2011@20:47
pag, tad tas bija pirmajā kursā tomēr?
(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)
observer / 14. Janvāris 2011@20:52
Tā sanāk
(Reply to this) (Parent) (Link)
biezpientaure / 14. Janvāris 2011@22:03
Atminoties to akmeņu sviešanu tumsā, es brīnos ka netika ielauzts pauris kādam nomaļākam čurātājam. Un labi vien bija, ka tā bruņumašīna vai amfībija tā arī neuzradās.
(Reply to this) (Link)
blog counter