Mīļā sieva man atveda bulciņas. Kā viņa zināja? Reizēm man šķiet, ka ilgstoši dzīvojot kopā cilvēki iegūst kaut kādas pārdabiskas spējas domu uzminēšanā. Cik reizes neesam reizē teikuši vienu un to pašu vai pieķēruši pie vienas un tās pašas domas. Reizēm tas izskaidrojams ar kopīgu rituālu un paradumu izveidi taču kā viņa zināja, ka es gribēšu bulciņas, ja es pats part īsti to sev vēl nebiju noformulējis, vien to, ka nežēlīgi kaut ko prasās. Tagad ēdu jau 2o austiņu un jūtos nežēlīgi labi.
varētu būt, ka jūs abi vadaties pēc tiem pašiem ārējiem signāliem. :)
piemēram, kautkas viņai liek dažreiz pirkt bulciņas. tajās reizēs tu viņas ēd un izveidojas saite starp šo signālu un bulciņsajūtu. savukārt, viņai, bulciņpirkšanu. protams, ne tik burtiski. un vēl tu nebiji noformulējis un tad piedāvāja variantu. tu pieķēries. normāli :)
Piedod, bet foršāk nav, ja kaut kas paliek arī racionāli neizskaidrots?
Bulciņu garšu tas nebojā :) Un visu racionāli izskaidrot mēs tāpat nevaram.
Es tikai tā, negribēju būt cibas Valdis Felsbergs.
| shelly / 7. Janvāris 2011@20:09 | |
Kopīgais informatīvais lauks pastāv, par to es pārliecinos atkal un atkal. Jūs esat pieregulējušies uz viena viļņa.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}