Pats par sevi -

es kā cilvēks, kas audzis Padomju savienībā, kur ne tikai bērnudārzā (padzisusi skābu kāpostu zupa ar peldošiem speķīšiem), bet arī mājās (klimpas, grūbas, asinsdesa un tamlīdzīgas šausmas) bija jāēd tas, ko dod un ātrāk nelaida prom no galda, nespēju saprast, kā mēs/jūs līdz šitādiem bērniem esam/esat nodzīvojušies :)

(Reply to this) (Thread) (Link)

+1

es atceros kaa reiz Maskavaa, pirmsskolas vecumaa, mani teevs bija ievedis Arbata kafejniicaa un pasuutiijis saldo eedienu. kaut kaadu kreemu or smthn. atceros, ka tas bija nenormaali trekns un garshoja peec ziepeem, bet es raatni izeedu visu trauku, jo a) sabaars - par to tak maksaata nauda; b) vairaak uz kafejniicu nevediis.

(Reply to this) (Parent) (Link)

es jau nu nekādas grūbas un asinsdesas neēdu arī padomju bērnībā! mamma man deva tikai to, kas man daudzmaz garšoja, bet dārziņā un citās publiskās vietās es neēdu praktiski neko.
bet vispār tagad tak ir tie trekno gadu izlaidušies bērni. mana meita vispār nekad neatzīst, ka ir izsalkusi. viņa tikai vienmēr grib kaut ko saldu:)

(Reply to this) (Parent) (Link)

Nē nu es jau arī ēdu ko lika. Varbūt tieši tāpēc mēs līdz šitādiem bērniem esam nodzīvojušies- pēc trim dienām, kad neviens no pagatavotajiem ēdieniem nav ēsts (nu labi, apēda izvārītos makaronus bet bez mērces kas pienācās klāt) un to vietā tiek pagatavota siermaize, kautkā saraujas sirds un gribas visu to labāko bērniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

es tak saprotu, saprotu!

bet ilustrācijai: nule kā, kamēr gatavoju vakariņas (biešu lapu zupa, cepta vistas fileja, vārīti kartupeļi, divu veidu salāti - zaļie un redīsu ar biezpienu), mīlošie vecvecāki brāļa bērnus aizveda paēst uz Fabrikas restorānu, jo viņi ēd tikai kartupeļus frī, kuri turklāt - es baidos - varētu tur netikt pasniegti ar "pareizo ketčupu", attiecīgi draud pilnīgs fiasko :)

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Vajadzētu pie Tevis braukt vakariņās (bērni ēstu vārītos kartupeļus) :)

(Reply to this) (Parent) (Link)