kā man paskaidroja, tā pasaules kārtība kopš tiem laikiem pavisam cita kļuvusi. toreiz pabeigt skolu bija praktiski vienīgais ceļš dzīvē. A šobrīd - hehe - diezgan daudz paradigmas vēsta, ka iet standarta ceļus ir lūzerisms. Un nevienu par skolas neapmeklēšanu neliek mazgadīgo kolonijās vai milcijas uzskaitē, vai bērna uzvedību neizskata partijas šūniņā.
kāda vēl tur sekmība? priecājaties, ka es vispār uz skolu aizeju
tieši par koloniju iedomājos pirms lasīšanas :)
valstij vajag apdrošināt investīcijas - ja bērnu palaiž valsts skolā, tad vecāki paraksta papīru, ka nesekmības gadījumā valsts piedzen mācību gada izmaksas, vecāki nonāk bezatbildīgo vecāku reģistrā (kas piem. liedz saņem pabalstus), kinders vasaru spiests pavadīt sabiedriskajos darbos (atbilstoši vecumam).
un to visu ieviest un mehāniski pielietot - kā zināms, ja kautkas nesanāk, tad pēc zināma atkārtojumu skaita sāk sanākt ļoti labi.
