tomēr nē. jebkurš 'zapadlo' plāns, ir un paliek zemisks, pat, ja beigās tiek iegūts abstrakts 'sabiedriskais labums'. Brīdī, kad tu izliecies par Helēnu un Oskars gramstās, tu ielej piķi dvēselē. Ja vien, protams, nejauši neiepatīkas. Jo fizioloģija - liela štuka. Īpaši, ja tam nav viena gadījuma raksturs, tu ilgāku vai garāku laiku dzīvo dubultlomā, tu ieej lomā, tu pierodi, tevi ierauj. Grūti nepārdot dvēseli, ja spēle iet pilnās burās. Un spēlmaņi ir bīstama tauta. Nodzēstajā žurnī vislabāk man patika teikums 'Tā Helēna - tā ir daudz, daudz īstāka persona kā es pati'. Citēju pēc atmiņas.
