Pats par sevi -

18. Nov 2007

 wowow@16:17

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Puikas paštaisītais Latvijas karodziņš bija vienīgais redzamais (cik nu pūlī iespējams tālu redzēt) Daugavas pusē, otrpus parādei bija vēl divi bērniņi ar karodziņu rokās. Cilvēki, šķiet, nezināja ko darīt- pirmās karavīru grupas nosoļoja garām absolūtā klusumā, pie kādas desmitās sākās vārgi aplausi un izsaucieni. Pēc helikopteriem tauta tā kā atdzīvojās un pie orķestra vēl vairāk (kāpēc vismaz vienu orķestri nelaida pa priekšu visiem?). Atceļā Āgenskalna tirgū tramvajā iekāpa svētkiem sagatavotu pamatskolnieču bariņš- rūķu cepurēs, zem pufaikām slēpjot pusizdzertu viskija un Bacardi pudeles, dzērumā skaļi smejoties.

(2 raksta | ir doma)

Comments:

skuka / 18. Novembris 2007@18:08
Atskanot valsts himnai, mums tuvumā tikai vecie vīri noņēm cepures un, man par lielu pārsteigumu, kādi 3 jauni cilvēki, no kuriem viens, šķiet, bija ārzemju tūrists. Pie Brīvības pieminekļa bija ļoti maz puķu.
Mājās gājām jau pa tumsu, paēduši pusdienas un nopirkuši Aleksandram šo to no drēbēm. Pie piminekļa Zatleram pa šo laiku bija uzcelta maza, ziediem rotāta kancelīte, pa laukumu mīņājās cilvēki, laikam atnākuši skatīties lielo televizoru.
(Reply to this) (Link)
shelly / 18. Novembris 2007@20:38
Mēs redzējām vairākas ģimenes ar karodziņiem. Jutos ļoti skaudīga - man ar vajag karodziņu!!!
(Reply to this) (Link)
blog counter