Puikas paštaisītais Latvijas karodziņš bija vienīgais redzamais (cik nu pūlī iespējams tālu redzēt) Daugavas pusē, otrpus parādei bija vēl divi bērniņi ar karodziņu rokās. Cilvēki, šķiet, nezināja ko darīt- pirmās karavīru grupas nosoļoja garām absolūtā klusumā, pie kādas desmitās sākās vārgi aplausi un izsaucieni. Pēc helikopteriem tauta tā kā atdzīvojās un pie orķestra vēl vairāk (kāpēc vismaz vienu orķestri nelaida pa priekšu visiem?). Atceļā Āgenskalna tirgū tramvajā iekāpa svētkiem sagatavotu pamatskolnieču bariņš- rūķu cepurēs, zem pufaikām slēpjot pusizdzertu viskija un Bacardi pudeles, dzērumā skaļi smejoties.