Pats par sevi -

1. Jun 2007

 wowow@21:26

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Ak, kāds atvieglojums, kad jandāliņš beidzas un abi mazie beidzot ir savās gultās.
KLUSUMS!!!
Novērtēs tikai īsti zinātāji :))

(6 raksta | ir doma)

Comments:

observer / 1. Jūnijs 2007@22:11
Man ar tikko. Var ķerties pie mazās piektdienas vakara iedzeršanas:)
(Reply to this) (Link)
sleep_talking / 2. Jūnijs 2007@01:12
nav dažreiz arī mazliet žēl? vispirms nevar sagaidīt, kad beidzot gulēs, bet pēc tam aizmieg un tad gribas vēl pēdējo reizi samīļot un vairs nevar. vai arī - pēkšņs klususms un kaut kā gandrīz mazliet skumji. ]

nē, nepārproti, es izbaudu iespēju tikt prom no sava bērna as much as the next person, bet tomēr :)
(Reply to this) (Thread) (Link)
eg / 2. Jūnijs 2007@10:35
jā :]
es tad ik pa stundai ieeju un to zebieksti atkal sasedzu
(Reply to this) (Parent) (Link)
wowow / 2. Jūnijs 2007@10:39
Noglaudīt galvu un apsegt var taču vienmēr. Bet divatā viņi izkačā tevi par 120% :)
(Reply to this) (Parent) (Link)
(Anonymous) / 2. Jūnijs 2007@23:52
O, jā. Vecāki arī IR cilvēki! (3-b tēvs)
(Reply to this) (Link)
biezpientaure / 3. Jūnijs 2007@05:50
pēc pilnas dienas bez pusdienmiega pēdējā stunda pagāja uz nots "kurš kuru", viss beidzas ar gumijas cilvēciņa ātru nodušošanu, divām pasakām kuru laikā autors varonīgi uzvar neaizmigšanas sačos un 9:05 atskan ritmiska šņākuļošana.
I know what you mean :)
(Reply to this) (Link)
blog counter