wowow@17:33 - Par juristiem
Ienīstu juristus. Man šķiet, ka vienīgā lieta, ko viņi dara - mēģina attaisnot savu eksistenci. To var redzēt līgumu komentāros, konkursu nolikumos, valstī esošo likumu anālajā burtošanā (nekāda sakara ar likuma garu) un pilnīgā impotencē, kad jāpamato, kādēļ ieteikts tas vai cits priekšlikums. Daļa, īpaši valsts sektorā strādājošo nerubī publiskās tiesības. Reizēm šķiet, ka krietnu daļu no juristem vajadzētu nošaut, jo ļaunums, ko tie sastrādā, ir pārāk liels. Pie visa vainīgi velosipēdisti un juristi.
| uks / 3. Oktobris 2006@20:20 | |
pie visa vainīgs prāts.
| murse / 3. Oktobris 2006@20:24 | |
Par velosipēdistiem nepiekrītu :D bet juristi.. ek. Man liekas, lai būtu patiešam labs jursts-advokāts, jābūt visādi izglītotam un iekšēji krutam cilvēkam. Man te nesen bija viena saruna, kuras laikā es desmitreiz ielīdu zemē dēļ tā, ka jursite, kuras uzdevums, principā, bija mani aizstāvēt, nu varbūt pārāk patētiski, bet vismaz PĀRSTĀVĒT, spēja tikai reizi piecās minūtēs izspiest vienu vispārīgu teiktumu par "likuma burtu". Tad nu iznāca, ka es biju pati sev advokāts, un tas ir ļoti, ļoti nejēdzīgi. Un tā beibe kāreiz strādā tiesību aizstāvības jomā, nu es neapskaužu citus viņas klientus. Beigās viņa pauda viedokli par karikatūru skandālu, kurā "musulmaņi esot sadusmojušies, ka viņu. nu, kā tur viņiem to sauca.. muhameds? esot attēlots nepiedienīgā veidā." Es jau gandrīz pārtraucu viņu lai teiktu - sašutuma iemesls ir tas, ka viņš vispār bija ATTĒLOTS, jo islāms to aizliedz.. bet tad pārdomāju, un tikai klausījos tālāk un sarku.
| franka / 3. Oktobris 2006@23:22 | |
nošķaudīties man par tiem vietējiem juristiem, bet uzbrauciens tomēr arī man...
Šaubos, vai neprofesionalitātes un sliņķu īpatsvars starp juristiem ir lielāks nekā kā citos amatos. Un, tāpat kā arī citās profesijās, par krutumu, "likuma burtu" zināšanu + vieglu patērzēšanu par aktualitātēm (nevis tikai - misiju palīdzēt) ir jāmaksā paaugstināta likme.
| murse / 4. Oktobris 2006@00:39 | |
Nu, nē. Tas, kādu algu viņai maksā vai kāda ir noteiktā stundas likme, tā nu nav mana problēma. Es domāju, ka cilvēkam ir jādara savs darbs labi, arī tad ja kaut kādu apstākļu dēļ viņs par to nesaņem miljonu. Tb - samaksas nepietiekamība neataisno haltūru. Tad var iet un taist biznesu vai nodarboties ar vēl ko, nevis izlikties, ka esi baigi ieinteresēts tiesību aizstāvībā. Misija - palīdzēt - tā jau nav nekāda maizes padošana ubagam, bet atbildīgs darbs. Kā tu vari kādam palīdzēt, ja nejēdz, par ko runā, ja tev nav psiholoģiskās sagatavotības, izpratnes par sarunas tēmām?
| franka / 4. Oktobris 2006@11:05 | |
es arī par tieši to pašu! Tādu, kas nedara savu darbu ar apziņu - I`ll do my best, neatkarīgi no samaksas - pietiek jebkurā profesijā, ne tikai starp juristiem.
Bet, tāpat kā citur, samaksas apmērs ir tieši proporcionāls profesionalitātes līmenim vai/un jurista reputācijai. Un, man liekas, ka tev ir bijusi saskare ar juristu, kura atlīdzība ir 100 plus vēl drusku LVL.
