| murse / 4. Oktobris 2006@00:39 | |
Nu, nē. Tas, kādu algu viņai maksā vai kāda ir noteiktā stundas likme, tā nu nav mana problēma. Es domāju, ka cilvēkam ir jādara savs darbs labi, arī tad ja kaut kādu apstākļu dēļ viņs par to nesaņem miljonu. Tb - samaksas nepietiekamība neataisno haltūru. Tad var iet un taist biznesu vai nodarboties ar vēl ko, nevis izlikties, ka esi baigi ieinteresēts tiesību aizstāvībā. Misija - palīdzēt - tā jau nav nekāda maizes padošana ubagam, bet atbildīgs darbs. Kā tu vari kādam palīdzēt, ja nejēdz, par ko runā, ja tev nav psiholoģiskās sagatavotības, izpratnes par sarunas tēmām?
| franka / 4. Oktobris 2006@11:05 | |
es arī par tieši to pašu! Tādu, kas nedara savu darbu ar apziņu - I`ll do my best, neatkarīgi no samaksas - pietiek jebkurā profesijā, ne tikai starp juristiem.
Bet, tāpat kā citur, samaksas apmērs ir tieši proporcionāls profesionalitātes līmenim vai/un jurista reputācijai. Un, man liekas, ka tev ir bijusi saskare ar juristu, kura atlīdzība ir 100 plus vēl drusku LVL.
