Pats par sevi - Par programmu plānošanu

Ko tieši pastāstīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

pastāsti, kas šajā procesā notiek un kā tas strādā. tev saka - es negribu rīt uz bērnudārzu... un tu saki ko? un tad viņš/tu zīmējat? un tad? ar ko tas viss beidzas? kāpēc no tā kļūst labāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Abstraktais jādetalizē, jāmaterializē. Mēs sadalām lapu divās daļās- vienā zīmējam to, kas bērnudārzā patīk, otrā pusē- to kas nepatīk. Katrai nepatikšanai pretī patikšana. Balanss. Tagad jau pats ierosina, taču ja ilgi nevar nomierināties, tad piedāvāju- "varbūt uzzīmēsim, kas nepatīk bērnudārzā?". Zīmējam mazus shematiskus cilvēciņus, kas iet gulēt pusdienas laiku, dodas laukā, ēd broksastis, vingro utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

bet kā tas beidzas? vienkārši beidzat zīmēt, puika aizmieg un no rīta iet uz bērnudārzu ir ok?
kāpēc tas ir atrisinājums?

vai tad parasti, kad 'nepatīk bērnudārzs' tas nav kāds konkrēts notikums/piedzīvotais, sīks, bet konkrēts, kas iespaido un dominē domās?

es pieņemu, ka izrādu baigo ignoranci, bet kontekstā ar manām atmiņām par to, kā bija 'negribēt uz bērnudārzu' šis te kā risinājums man nav līdz galam saprotams. ja tas ir tikai veids, kā konkretizēt, izrunāt, nomierināties un pēc tam aizmirst... nu tad varbūt. bet tad tas ir maz.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Beidzam zīmēt un puika ir nomierinājies un iet uz bērnudārzu ir ok, tieši tā. Konkrētajā gadījumā "nepatīk bērnuārzs" lielā mērā ir tāpēc, ka mamma paliek mājās ar māsu, kurai nav jāiet uz bērnudārzu. Šis nav nekāds īpašs terapijas veids, tikai nomierināšanās paņēmiens.

(Reply to this) (Parent) (Link)