bet kā tas beidzas? vienkārši beidzat zīmēt, puika aizmieg un no rīta iet uz bērnudārzu ir ok?
kāpēc tas ir atrisinājums?
vai tad parasti, kad 'nepatīk bērnudārzs' tas nav kāds konkrēts notikums/piedzīvotais, sīks, bet konkrēts, kas iespaido un dominē domās?
es pieņemu, ka izrādu baigo ignoranci, bet kontekstā ar manām atmiņām par to, kā bija 'negribēt uz bērnudārzu' šis te kā risinājums man nav līdz galam saprotams. ja tas ir tikai veids, kā konkretizēt, izrunāt, nomierināties un pēc tam aizmirst... nu tad varbūt. bet tad tas ir maz.
| wowow / 10. Aprīlis 2006@00:54 | |
Beidzam zīmēt un puika ir nomierinājies un iet uz bērnudārzu ir ok, tieši tā. Konkrētajā gadījumā "nepatīk bērnuārzs" lielā mērā ir tāpēc, ka mamma paliek mājās ar māsu, kurai nav jāiet uz bērnudārzu. Šis nav nekāds īpašs terapijas veids, tikai nomierināšanās paņēmiens.
