Āzijas dārgumi. Lin Jan.
Pamīšuma principam sekojot, šoreiz pievērsīšos negatīvam austrumvirtuves pārstāvim - "Lin Jan" ēstuvei Tallinas ielā 35.

LIN JAN.
Dzīvoju netālu no Tallinas un Brīvības ielu krustojuma un bieži sanāk iet vai braukt garām šim iestādījumam. Sen jo sen biju domājis apmeklēt šo vietu, vēl jo vairāk draugu dažādas (pārsvarā negatīvas) atsauksmes lika vienreiz tā paņemt un aiziet uz turieni. Paņēmu un aizgāju. Katru reizi ejot garām mani izbrīnīja neierasts tukšums šajā bistro, bet kad beidzot uzmeklēju to, iemesli kļuva skaidri kā mēnesnīcas dzidrums augusta debesīs, bet nu pēc kārtas...
Interjērs: parasts, ļoti lēts, nepiegružots, fantāzijas lidojums nekur nebija pamanāms. Droši vien, tā fantāzija bija muša-atraitne, kura, pēc vīra nāves tik siroja pa apkārtnes zaļajām plastmasas ēstuvēm un, cerēdama uz ko dāsnāku, iegriezās Lin Jan telpās, bet būdami praktiski cilvēki, īpašnieki (vai darbinieki) ātri vien tika galā ar nekauņu, izmantodami kādu pašiem atbilstošu preses izdevumu - žurnālu "Princese", droši vien. Tā arī Fantāzija nekur neizpaudās. Neizpaudās, nu i štrunts ar viņu, ejam tālāk. Ejam, ejam, kamēr esam klāt letei ar vairākiem, bet ne pārāk daudziem ar sakaltušām plēvītēm pārklātām mērcēm nedaudz piepildītiem nerūsējošā tērauda traukiem. Izvēle tik tiešām neliela, arī daudzums liek pieņemt divus variantus: vai nu nerātnrīdzinieki tikko pagājušajā pusdienlaikā tik nekaunīgi visu bija patukšojuši vai nu pavāri nolēmuši salikt traukos vakardienas pārpalikumus, nu nezinu kā tur īsti ir, neprasiet man! N-e-z-i-n-u! Tomēr plēvītes biezums un stingrums liek vairāk likt uzsvaru uz otro variantu. Lai gan mana iekšējā balss ārdījās un, spļaudīdamies man tieši sejā, bļāva man vienlaicīgi abās ausīs (tads surround stereo, ziniet), ka jādodas tūdaļ prom, nolēmu tomēr izdarīt garšas mērījumus šajā iestādē. Un tas neciešamais strīds starp iekšējo balsi un manu kuņģa sulu... Es pēc iespējas ātrāk pieņēmu lēmumu un lūdzu izklāstīt visu mērču nutricionālo informāciju, kamēr apstājos pie brūnās (brūns caurspīdīgs ķīselis ar kaut kādiem kunkulīšiem iekšā, kas esot cūkgaļa), jo pārējās likās mazāk uzrunājošas. Kad jautāju pēc garnējuma - makaroniem, man teica, ka esot viens veids. Labi, lai ir. Kad lūdzu parādīt, kas tie par makaroniem, laipnā latviešu meitene sacīja, ka tie esot tur - virtuvē (tieši tā, kā ar patiesību tur ārā). Es tomēr uzstāju, ka pirms izvēlēties, gribu redzēt, kā tie izskatās. Nedaudz apmulsusi, sakožot kā Baltijas jūras kāpām līdzīgas lūpas, meitene aizdevās uz virtuvi un jau pēc pusminūtes nāca ar makaronu paraugu uz maza šķīvīša. Izvēloties piedāvāto garnējumu (cita nebija), devos to visu tiesāt.
Kamēr riktējos bara letes augstajā krēslā, virzot skatu uz aiz loga stikla garām braucošo ūsaino trolejbusu, vēlreiz atspulgu atmiņā bēdīgo stāstu par mušu vārdā Fantāzija un palika nedaudz skumji. Manu bēdīguma sajūtas nepārtrauktumu turpināja uzturēt pirmais, no brūnisāļā ķīseļa izvilktais un uz muti notransportēts kaut kādā mīklā apcepts, cūkgaļas gabaliņš, kas patiesībā izrādījās tikai grauzdētās mīklas kunkulītis ar tajā iemīcīto, apmēram 5 angstermu lielo, cūkgaļās krikumiņu, kurs istaroja 0,5 vienību vājo gaļas aromātu. Arī pārējie kunkulīša bēdubrāļi izrādījās tādi paši. I cilvēkbērns paēdis, i cūka stāv uz veselām 3 kājām. Let's save pigs!
Ak jā! Dzērveņu kompots. Dzērveņu kompots are simple! 3 "Yupi" graudiņi + 1 litrs haš-divi-o. That's it! Šo "kompotu" īpaši iesaku klasikas cienītājiem! (Vivat 90')
Labi, pietiks te liet, ja?! Tātad, mans verdikts tik pat simple, kā kompots - pats tur nekad vairs neiešu (atkāpe: vienmēr var gadīties kāds Force Majour, protams) un citiem neiesaku.

Atrašanās vieta: 8
Interjers: 2
Ēdienkvalitāte: 1
Atmosfēra: 1
Personāla attieksme: 8
Cenu saprātīgums: 1