wofkas_bauda's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, September 2nd, 2009
| Time |
Event |
| 10:22a |
Āzijas dārgumi. Ķīniešu bistro.
Tā nu sanācis, ka nebiju iedomājies par labāku iespēju – pirmo postu ievietot ar pozitīvām atsauksmēm par kādu ēšanas vietu, jo biju tik ļoti aizrāvies ar ideju pēc iespējas daiļrunīgāk aprakstīt savas izjūtas (biju uz viļņa), ka pat piemirsu elementārus principus. Bet nu kas darīts, tas darīts... Šodien labošu šo situāciju un uzrakstīšu ko pozitīvāku, tomēr lūdzu ņemt vērā, ka esmu ļoti stingrs pret jebkuru iestādi, kas sniedz pakalpojumus un pieprasa par to samaksu. Mana māte, principā, jau otrajā manas dzīves dienā, ir paziņojusi man, ka esmu laists pasaulē, lai kritizētu, pārveidotu un piedāvātu labākus variantus mūsu eksistences pārveidošanai. Ak jā, paldies L.G. par vērtīgiem padomiem!
ĶĪNIEŠU BISTRO.
Tīklojuma, kas uzmests virsū globusam, visos iespējamajos avotos neesmu atradis kādu citu apzīmējumu iestādījumam, kas atrodas tieši blakus kādreizējam kino „Gaisma” Tallinas ielā, bet par to ir pietiekoši (izrādās) daudz rakstīts, tātad lai paliek „Ķīniešu bistro”. Es apzināti nelasīju nevienu no atsauksmēm, lai varētu netraucēti apsrakstīt savas izjūtas.
Jau ilgāku laiku biju regulāri apmeklējis blakus esošo Ķīnas preču veikalu, tomēr bistro pirmo reizi iegriezāmies ar draudzeni kādu neilgu laiku atpakaļ. Nezinu, kurš tur gatavo visus tos ēdienus, tomēr iedomājos, ka tā varētu būt savulaik veicī sastaptā patīkama izskata ķīniete, kura zināja stāstīt, ka pārvākusies šeitan ar savu ģimeni un tas ir viņas ģimenes uzņēmums. Katrā ziņā, ēdienus izdala un kases aparātu laiž džinkstošās izjādēs viņas pašas bērni, to nu zinu droši, jo pamanīt līdzības seju pantos starp to sievieti un viņas bērniem ir kā divus pirkstus...
Sākās ar to, ka kartējo reizi „paspīdēju” ar savu gudrību (jo es tik tiešām esmu gudrs) un kā mazo Heklas izvirdumu izspļāvu laukā „nī hau!”, kas radīja izteiktu izbrīnu un sajūsmu pie letes tusojošos augstākminētās (kaut kur tekstā) sievietes bērnos (a panti ta līdzīgi, zub daju!). Secinājums: saprata!
Un te manā priekšā kā rapša lauki izklājās vesela lete ar visādām mērcēm un 5 makaronu veidiem garnējumam, kā arī visādi tur pelmenīši, kruzulīši un citi izstrādājumi. Jau pēc izskata sapratu, ka te būs garšīgi un tā arī bija! Nākamais pārsteigums: ķīniešu meitene (ar tiem pašiem pantiem) lieliski runāja latviski un ne tikai runāja, bet visu labi saprata un nepārprasīja. Porcija bija ļoti liela (nākamreiz jādomā par pusporciju) un nāvīgi garšīga! Asā vista, mungo makaroni, yummy! Par visu samaksāju ne mazu priekš bistro naudu, bet tā milzīgā porcija un tā garša... Pat tas, ka uz stikla galda bija palikušas švīkas no mitras lupatas un ne pārāk izcila ventilācija tāds nieks vien ir, jo viss pārējais atsver to. Pēcāk biju iegriezies tur vēl pāris reizes un kā allaž - tā pati nemainīgā ēdiena kvalitāte. Interjērs: tāds ķīniski tipisks, lai gan nedaudz nobružājies, kas prasa remontu, uz ko arī uzrāvāmies, kad iepriekšējās brīvdienās sagribējām tur paēst. Ceru, ka tas tiešām ir remonts, nevis šīs vietas aizklopējums! Sekojiet aktualitātēm un kad šī iestāde pēc remonta atkal fēniksos (keepin' my rotaļīgus fingers crossed!), tūdaļ dodieties tur pabaudīt ņammu, iesaku! Atzīmes nav maksimālas, bet no manis tas ir pat ļoti daudz, jūs taču mani pazīstat ;)
Atrašanās vieta: 7
Interjers: 7
Ēdienkvalitāte: 10
Atmosfēra: 9
Personāla attieksme: 10
Cenu saprātīgums: 9 | | 12:22p |
Āzijas dārgumi. Lin Jan.
Pamīšuma principam sekojot, šoreiz pievērsīšos negatīvam austrumvirtuves pārstāvim - "Lin Jan" ēstuvei Tallinas ielā 35.
LIN JAN.
Dzīvoju netālu no Tallinas un Brīvības ielu krustojuma un bieži sanāk iet vai braukt garām šim iestādījumam. Sen jo sen biju domājis apmeklēt šo vietu, vēl jo vairāk draugu dažādas (pārsvarā negatīvas) atsauksmes lika vienreiz tā paņemt un aiziet uz turieni. Paņēmu un aizgāju. Katru reizi ejot garām mani izbrīnīja neierasts tukšums šajā bistro, bet kad beidzot uzmeklēju to, iemesli kļuva skaidri kā mēnesnīcas dzidrums augusta debesīs, bet nu pēc kārtas...
Interjērs: parasts, ļoti lēts, nepiegružots, fantāzijas lidojums nekur nebija pamanāms. Droši vien, tā fantāzija bija muša-atraitne, kura, pēc vīra nāves tik siroja pa apkārtnes zaļajām plastmasas ēstuvēm un, cerēdama uz ko dāsnāku, iegriezās Lin Jan telpās, bet būdami praktiski cilvēki, īpašnieki (vai darbinieki) ātri vien tika galā ar nekauņu, izmantodami kādu pašiem atbilstošu preses izdevumu - žurnālu "Princese", droši vien. Tā arī Fantāzija nekur neizpaudās. Neizpaudās, nu i štrunts ar viņu, ejam tālāk. Ejam, ejam, kamēr esam klāt letei ar vairākiem, bet ne pārāk daudziem ar sakaltušām plēvītēm pārklātām mērcēm nedaudz piepildītiem nerūsējošā tērauda traukiem. Izvēle tik tiešām neliela, arī daudzums liek pieņemt divus variantus: vai nu nerātnrīdzinieki tikko pagājušajā pusdienlaikā tik nekaunīgi visu bija patukšojuši vai nu pavāri nolēmuši salikt traukos vakardienas pārpalikumus, nu nezinu kā tur īsti ir, neprasiet man! N-e-z-i-n-u! Tomēr plēvītes biezums un stingrums liek vairāk likt uzsvaru uz otro variantu. Lai gan mana iekšējā balss ārdījās un, spļaudīdamies man tieši sejā, bļāva man vienlaicīgi abās ausīs (tads surround stereo, ziniet), ka jādodas tūdaļ prom, nolēmu tomēr izdarīt garšas mērījumus šajā iestādē. Un tas neciešamais strīds starp iekšējo balsi un manu kuņģa sulu... Es pēc iespējas ātrāk pieņēmu lēmumu un lūdzu izklāstīt visu mērču nutricionālo informāciju, kamēr apstājos pie brūnās (brūns caurspīdīgs ķīselis ar kaut kādiem kunkulīšiem iekšā, kas esot cūkgaļa), jo pārējās likās mazāk uzrunājošas. Kad jautāju pēc garnējuma - makaroniem, man teica, ka esot viens veids. Labi, lai ir. Kad lūdzu parādīt, kas tie par makaroniem, laipnā latviešu meitene sacīja, ka tie esot tur - virtuvē (tieši tā, kā ar patiesību tur ārā). Es tomēr uzstāju, ka pirms izvēlēties, gribu redzēt, kā tie izskatās. Nedaudz apmulsusi, sakožot kā Baltijas jūras kāpām līdzīgas lūpas, meitene aizdevās uz virtuvi un jau pēc pusminūtes nāca ar makaronu paraugu uz maza šķīvīša. Izvēloties piedāvāto garnējumu (cita nebija), devos to visu tiesāt.
Kamēr riktējos bara letes augstajā krēslā, virzot skatu uz aiz loga stikla garām braucošo ūsaino trolejbusu, vēlreiz atspulgu atmiņā bēdīgo stāstu par mušu vārdā Fantāzija un palika nedaudz skumji. Manu bēdīguma sajūtas nepārtrauktumu turpināja uzturēt pirmais, no brūnisāļā ķīseļa izvilktais un uz muti notransportēts kaut kādā mīklā apcepts, cūkgaļas gabaliņš, kas patiesībā izrādījās tikai grauzdētās mīklas kunkulītis ar tajā iemīcīto, apmēram 5 angstermu lielo, cūkgaļās krikumiņu, kurs istaroja 0,5 vienību vājo gaļas aromātu. Arī pārējie kunkulīša bēdubrāļi izrādījās tādi paši. I cilvēkbērns paēdis, i cūka stāv uz veselām 3 kājām. Let's save pigs!
Ak jā! Dzērveņu kompots. Dzērveņu kompots are simple! 3 "Yupi" graudiņi + 1 litrs haš-divi-o. That's it! Šo "kompotu" īpaši iesaku klasikas cienītājiem! (Vivat 90')
Labi, pietiks te liet, ja?! Tātad, mans verdikts tik pat simple, kā kompots - pats tur nekad vairs neiešu (atkāpe: vienmēr var gadīties kāds Force Majour, protams) un citiem neiesaku.
Atrašanās vieta: 8
Interjers: 2
Ēdienkvalitāte: 1
Atmosfēra: 1
Personāla attieksme: 8
Cenu saprātīgums: 1 | | 4:53p |
Mūsmāju izvirdumi. Pērle. Nu ko, jāraksta atkal kaut ko pozitīvu, citādi vispārējās depresijas laikos var radīt pamatīgu nepatiku no lasītaju puses (redziet? - es cenšos!). Pozitīvam rakstam šoreiz izvēlēšos nevis aziātu menedžēto vietu, bet gan mūsu pašu bāleliņu veidojumu, kas izvērsies pusotra stāva formātā Tērbatas ielā 65. Nedaudz atkāpšos no sava stingra kritiskuma un nebūšu ļoti kritisks, jo vieta jauna un, šķiet, to veidojuši cilvēki, kuru pārvaldijumā nav neprātīgas naudas summas un vēlme nopelnīt, nopelnīt, nopelnīt, nopelnīt... PĒRLE. Pagaidām esmu tur bijis tikai vienu reizi, bet jau ar to neilgu uzturēšanos Pērles telpās tika aizķerta kāda dvēseles stīga, kura ir atbildīga par līdz galam neizprotamām, savdabīgām, bet patīkamām emocijām. Jau labi pazīstama vienkāršība, kuru jau pierasts vērot Andrejsalā un Spīķeros, lika justies nedaudz brīvāk. Koncepts ir labs, jau redzēts un izbaudīts kaut kur ārzemēs, tikai atšķirība ir tada, ka tur tika piesaistītas lielākas investīcijas un cita nauda grozās. Ļoti laipna viesmīle (atļaušos definēt tieši šādi) ne tikai pagatavoja garšīgas cappuccino, bet arī sirsnīgi piedāvāja pacienāties ar savu šokolādi – pilnīgi kā mājās. Uz galdiem bija salikti cukurābolīši, kas vēl vairāk lika sajusties nepiespiesti. Vīnu klāsts iespaidīgs, prasītos, vienīgi vēl kādus citus dzērienus, tai skaitā bezalkoholiskus. Našķus šeit gan gribētos redzēt nevis tādus „kā visur”, bet gan kādu pašdarinājumu no sērijas „Visi Latvijā vēl palikušie konditori, apvienojieties!”. Nezinu, kā citiem, bet mani tie apģērbi īpaši neuzrunāja, lai gan man līdzi esošā draudzene priecājās par tiem. Es, pat ja ne pirktu, tad vismaz būtu priecīgs redzēt kaut ko riktīgi sviestīgu, spilgtu un žulti dzenošu! No apaviem patika tikai paštaisīti auduma zābaki, savukārt videokameras gan lika iespiegties pat tik fosīlam kritiķim, kā es. To pašu teiktu par veco Grundig utt. Es noteikti vēl tur iešu, jo mani personīgi piesaista tas, kas ne visur ir iespējams un ne visur arī iederas nolīst kaut kur stūrītī vai pusstāvā un draugu lokā ilgstoši spēlēt kādas galda spēles, citu acu netraucēti. Šķiet, ka drīz vien nāksies padomāt par papildus vietām, jo dzeltenā un baltā ziema nav vairs kalniem. Tā nu īsumā par šo vietu. Atliek apmeklēt vēl kādu pasākumu. Lai veicas visiem, kas piedalījās pie šīs vietas tapšanas!!! Citiem ļoti iesaku! Links: http://ansisegle.lv/perle-apskats-un-komentari-video/Atrašanās vieta: 8 Interjers: 9 Ēdienkvalitāte un izvēle: 9 Atmosfēra: 10 Personāla attieksme: 10 Cenu saprātīgums: 10 |
|