Mūsmāju izvirdumi. Goija. Pusdienlaiks – kritikas laiks. Tad, kad vāģis pielikts ar 2 Ls vērto kompleksā pusdienkomplekta homogēno masu, jebkuram kārtīgam cilvēkam viņa pelēkās vielas frakcijas nesās uz zvilnēšanu, čillautošanu vai kāda kāruma (ja tas nebija iekļauts tajos pāris latos) notiesāšanu... Nū, tā ir kartīgiem cilvēkpilsoņiem, bet man gribas pakritizēt... ;)
Ir vietas, kuras sāpīgi iztirzāt, jo kādreiz tās ļoti patikušas, bet tad nu kāds pēkšņs notikums lika sākt ignorēt tās, ar visu to, ka kaut kādas siltas atmiņas ir palikušas... Viena no tām manā krogapmeklētāja pieredzē ir tējnīca „Goija” Strēlnieku ielā 1A.
GOIJA.
Ar šo vietu man saistās daudz patiešām patīkamu atmiņu, gan atmosfēras, gan vairaku citu iemeslu dēļ, bet nu pēc kārtas...
Sākšu ar atrašanās vietu. Vieta, manuprāt, ir tējnīcām un citiem veidojumiem ļoti pateicīga – klusa iela, labvēlīga apkārtne. Tējnīcas telpās var ne tikai baudīt garšīgas ( tiesa gan ne lētas) tējas, bet arī spēlēt galda spēles, netraucēti lasīt līdzi atnestās vai uz vietas esošas grāmatas, baudīt ļoti kvalitatīvu mūziku, izvēdināt galvu pagalma terasē esošajos klubkrēslos, piedalīties pasākumus. Par stilu un iekārtojumu, var redzēt, ir piedomāts visai spēcīgi – visu cieņu! Viesmīļi, ar kuriem tā - uz vieglu roku var sadraudzēties, ir, kā man liekas, vieni no labākajiem Rīgā. Patika arī tauta, kas uz turieni nāk. Tējas tiek pasniegtas ar visiem atbilstošajiem gaumīgajiem aksesuāriem un pienacīgā veidā. Dūšas piesiešana ar našķu palīdzību liek atcerēties omas brūvējumus. Man vienmēr tur ir paticis un gāju uz turieni ar prieku.
Diemžēl laiks, kā bieži mēdz teikt kuluāros, izdara savas korekcijas un kāda darvas karote iekrīt bitenieka tvertnē gluži negaidīti. Ar darvas karoti, šoreiz domāju, lai cik banāli skanētu, pašu Goijas īpašnieku (vai kas tur viņš tāds īsti ir...) Eduardu un lietas, kas ar viņu saistītas. Pēdējā (pirms manas vairāk neapmeklēšanas) laikā sāku manīt, ka tējnīcā sāk parādīties tāda neierasta tauta, à la „Roxy“, „Essential“, „La Roca“, kas sāka izpausties arvien vairāk tendenciozi. Negribu, lai man pārmet pārāk skarbu snobismu (bez šaubām, kaut nedaudz tāds esmu), tomēr sacīšu, ka šie indivīdi tur neiederas, neideras kaut arī tādēļ, ka tie jūtas pārāki par tādiem kā es un visai izteikti to izrāda. Nu kāds prieks baudīt krutu tēju krutajās telpās, ja pretī sēž Versace/Ferre dedzīgs ceinītājs un ar izteikti (!) nicinošu skatienu raugās tev acīs, ik pa brīdim zīmīgi apskatot tavu neVersace apģērbu. Saprotu, tie ir visticamāk Eduarda čomi (spriežot pēc saimnieka laipnās un pat nedaudz pazemīgas čalošanas) un, galu galā, tā ir viņa iestāde. Bet par punktu visam bija lūk kas: reiz baudīju tēju, goroties ērtajā dīvāniņā. Tikko beidzās video pasākums un zālē palika daudz dupšiem piesildīto soliņu, uz kuriem bija atstātas dažas tukšās tējas glāzes. Pie manis atnāca draugi un, kamēr mana tēja gāja uz beigām, spriedām kur doties talāk. Viena no uz soliņa stāvošajām glāzēm, kas bija kādus 3 sēžamos tālāk - maniem draugiem aiz muguras, vai nu tādēļ ka garām staigājošie apmeklētāji pagrūda soliņu vai nu cita iemesla dēļ, nokrita uz grīdas un sasitās. Tepat netālu, telpas stūrī sēdošais Eduards paskatījās uz glāzi un turpināja kaut ko rakstīt laptopā.
Pats interesantākais būs tagad: kad cēlāmies, lai dotos prom, mums pakaļ steigšus tipināja Eduards ar norādījumiem, ka par sasisto glāzi jāsamaksā. Ar izbrīnītām sejām, sarunai turpinoties uz ielas, uzzinājām, ka tā neesot smuki – "sasit, ziniet, glāzi un bēg prom", uz ko teicām, ka viņš taču pats redzēja, ka mums ar to nav nekāda sakara. Tomēr informācijas avots turpināja skaidrot, ka šis glāzes cena esot pardsmitos latu un tā vesta no Marokas (labi, ka ne no Luvras) utt. Saruna ne ar ko pozitīvu nebeidzās: 3 saniknoti par īpašnieka rīcību apmeklētāji + 1 tikpat saniknots īpašnieks. Nezinu, kas par motīviem lika Eduardam pašam tik ļoti pazemoties cilvēku priekšā, bet nu ar to viņš pielika punktu gan cieņai pret viņu, gan tējnīcas ignorēšanai no manas puses. Nu jau kāds gads apkārt, kopš boikotēju šo vietu, lai gan dažreiz tik ļoti gribas ieskriet tur uz tasīti tējas.
Es ļoti labprāt iesaku jums (tiem, kas nav tur bijis) apmeklēt šo vietu (nopietni), bet ņemiet vērā, ka jums var gadīties īpašnieks, kas pieprasīs apmaksāt kaut kādu glāzīti, šķīvīti, mikroviļņu krāsniņu vai kaut ko vēl. Jāizvēlās jums pašiem!
Links:
http://www.tea-room.lv/Atrašanās vieta: 10
Interjers: 10
Ēdienkvalitāte: 9
Atmosfēra: 10
Personāla attieksme: 10 (Eduardam lieku "0", vairāk viņš nav pelnījis)
Cenu saprātīgums: 4