Nē, nu ja Tu vēlies, saņem ar!

Benua Klapeirons – ievērojams 19. gs franču fiziķis, kurš pirmais formulējis ideālas gāzes stāvokļa vienādojumu. Ievērojams 19. gs krievu ķīmiķis un fiziķis Dimitrijs Mandeļejevs, atklājis, ka šķidrumiem pastāv kritiskā temperatūra, papildināja šo vienādojumu. Viņa vārdā ir nosaukts krāteris uz Mēness, vulkāns Kuriļu salās, 101. ķīmiskais elements u.c.
Galvenie gāzes stāvokļa parametri ir spiediens ([p]=..!), tilpums ([V]=1l/m2) un temperatūra ([T]=1K). Šie lielumi ir nav pilnīgi neatkarīgi cits no cita – mainot kādu no šiem lielumiem, mainās arī pārējie vai vismaz viens no tiem = > starp gāzes stāvokļa parametriem pastāv noteikta sakarība. Šo sakarību sauc par gāzes stāvokļa vienādojumu.
Izmantojamās sakarības:
p = nkT (gāzes spiediena atkarība no molekulu koncentrācijas un temperatūras. k – Bolcmaņa konstante)
n = N/V (n – molekulu koncentrācija, N – visu molekulu skaits)
N = NAm/M (gāzes molekulu skaitu aprēķina, zinot pārējos lielumus)
R – gāzu universiālā konstante = k*NA = 8.31J/mol*K
Jebkuras masas ideālās gāzes vieādojums is šāds:
pV = m/M * RT
Ideālās gāzes konstanti var noteikt arī eksperimentāli. Šajā nolūkā izmēra gāzes p, T, V, m un pēc ideālās gāzes vienādojuma aprēķina R. Jāraugās, lai gāzes p būtu mazs – lai gāzi varētu uzskatīt par ideālu gāzi. Ja gāzes stāvokļa maiņa norisinās tā, ka šīs gāzes masa nemainās, tad no ideālās gāzes stāvokļa vienādojuma iegūst pV/T = const

(Izmanto copy paste)