tikko secināju, ka mūsu domas ir stipri līdzīgas [yes, indeed!], tikai mēs tās saucām citādos vārdos - laikam nekad līdz galam neesmu pastāstījusi par savu teorēmu, varbūt šis būtu tas brīdis:
tātad, mūsu dzīves sastāv no jau iepriekš zināmiem notikumiem, sīkiem mozaīkas fragmentiem, kurus noteiktā kārtībā no nenoteiktas kārtības datu haosa* mēs sakārtojam, izdarot apzinātas/neapzinātas izvēles. ir zināms, kas ar mums notiks, tikai mēs varam mainīt notikumu secību, pat izlaižot dažus fragmentus, kas tomēr ir tikai ilūzija. tavā versijā tas varētu būt kā filmas kadrus salikt dažādās secībās, tomēr beigu beigās iegūstot kaut ko jau no sākuma zināmu.