Nezinu, kāpēc tas tā ir - pavasaris vai kas cits - , bet visu laiku jūtos kaut kā tā... teiksim tā - ļoti dīvaini. Jūtos, kā iemīlējusies. Tiktiešām. Katru nakti kaut ko sapņoju, visu laiku kaut kā tā kā lidinos pa gaisu, dzīvoju tā kā kādā 4.dimensijā, kaut kādā eiforijā, visu laiku jūtos tik labi, ir tik daudz, daudz neaprakstāmu emociju. It kā esmu pārgurusi (skola utt), tomēr iekšā lidinās taurenīši. Nu tā - tā kā iemīlējusies. Bet pats labākais ir tas, ka nav neviena cilvēka, pret kuru es varētu attiecināt šīs emocijas. Tiktiešām! Nezinu, varbūt es vienkārši beidzot esmu tā pa īstam iemīlējusies dzīvē. Godīgi sakot, tā sajūta ir ideāla. Es ķeru un baudu katru mirkli, dzīvoju tieši šim momentam un izbaudu to visā tā būtībā. Taurenīši nepamet mani. ...