starplaika šķirba
Nevaru apstādināt domas, esmu ieskrējusies. Dzīvoju kaut kur starp nākotni un šis-mirklis brīdi. Gribu apstāties, bet nevaru. Izlasīts, uzrakstīts, pateikts, izspēlēts tik daudz, ka viss, ko spēju, ir neliela aizrādījuma vārdā nespēt valdīt asaras. Nedēļu jūtos resna, bet tomēr ēdu. Uz mana džemperīša skaisti iegozējies šoko traips, bet jau 20 minūtes vienkārši skatos uz viņu vai domāju par viņu. Vēl vienu stundu mācības, bet es aizeju mājās tāpatvien. Tā nav bastošana. Tā ir pilnīga esība neesamībā, defekts laika plūsmā, robs, kurā esmu iekritusi. Starp laika šķirba. Tāds nogurums. Darbība autopilotā. Pilots pazuda kaut kur starp 198. un 78965. skriešanu.

Apstāties. That's all I need.