Cik es redzēju ST sprieduma kopsavilkumu, vismaz no ST puses iebildumi vienkārši norāda, ka visiem kritērijiem jātiek piemērotiem vienlīdzīgi visiem novadiem, ja tādi ir paredzēti.

Tur bija norāde arī tieši par Alsungu -- viņiem redz neļāva pēc kv principiem, a šeit ļauj?

Ja arī ir kāds variants kā k-v izvēlas piemērot/nepiemērot -- tad arī tam ir reformas likumā jābūt pateiktam. Nevar būt -- šiten mēs nepiemērosim, jo mums deguni nepatīk.

(Reply to this)

nu jau tu kā Lembergs runā

(Reply to this) (Thread)

Kāds Lembergam sakars ar kultūrvēsturi? Ventspilī sen vairs ventiņiski nerunā.

(Reply to this) (Parent)

Es nedaudz nesaprotu, vai Latgale vispār pastāv kā neatkarīga vienība? Tas ir, vai tai ir savi likumi, tiesības, pārstāvniecība? Ja tā visa nav, tad vispār nav nekādas starpības, kur tiek novilkta Latgales robeža. Nav teikts, ka jābūt novadu vai pat pagastu robežās.

Atrašanās pie Rēzeknes tā būs vairāk nevis Latgales, bet Rēzeknes kultūrvide.

Man jau principā ir vienalga, kā šis tiek atrisināts, bet es formāli pieskaitītu Madonu Latgalei (kā tas bija agrāk) un lieta darīta, jo Madonai arī ir ļoti interesanta kultūrvide, un patiesībā ļoti atšķirīga no Rīgas vai Siguldas.

(Reply to this) (Thread)

Latgales un arī pārējo kultūrvēsturisko novadu robežas drīzumā noteiks jaunais Vēsturisko zemju likums. Pirms kara tās visiem bija pašsaprotamas lietas un neviens neiespringa precīzi definēt kur beidzas Vidzeme un sākas Latgale.

Tad tu arī esi pie tiem rīdziniekiem kuriem Latgale sākas jau Madonā? Nezinu par kādiem laikiem tu runā, bet Madonā vienmēr ir bijusi Vidzemē. Pats Vidzemes vidus. Esi tur kādu katoli redzējis? Piekrītu, ka Madonai ir sava specifika, tāpat kā Gulbenei un Alūksnei. Tāds robežreģions.
Latgales un Vidzemes robeža kultūrvēsturiski ir bijusi Aiviekstes upe. Tā ir bijusi guberņu robeža un vēl pirms tam Zviedrijas un Polijas robeža.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es kaut kā atceros no vēstures, ka Latgale kādreiz (kaut kad Viduslaikos, bet neatceros precīzus gadsimtus) bija plašāka un ietvēra arī Madonu.

Tagad skatos wiki un šeit pat ir skaista karte: https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgale#/media/Att%C4%93ls:Latgalu_teritorija.jpg

Es kaut kā negribu pieņemt latgalietis = katolis, jo tad jau sanāk, ka mēs kultūru definējam pēc reliģijas, kam tā nevajadzētu būt saskaņā ar mūsu valstisko principu būt neatkarīgiem no reliģijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu gan tu atsaucies uz laikiem, kad nepastāvēja ne Latvija, ne latvieši, ne Vidzeme ar Latgali. Turklāt senie latgaļi un mūsdienu latgalieši ir divas dažādas lietas.
Tikpat labi, jau var atsaukties uz Akmens laikmeta Narvas kultūru, kā Baltijas pirmiedzīvotājiem un pievienot visu Somijai.

Grozies kā gribi, bet lielākās latgaliešu atšķirības veido viņu atšķirīgā valoda (vai dialekts, kā labāk patīk) un konfesionālā piederība. Tieši katolicisms ir veidojis to Latgali kādu pazīstam šodien. Šis ir tas gadījums, kad katolicisms ir veidojis Latgales kultūru un atsakoties no tā, nekas interesants vairs pāri nepaliek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsu senči jau vien ir. Viss plūst un mainās.

Man nešķiet, ka latgalieša identitāte ir tik būtiska. Bet ja to grib uzspiest Varakļānai (jo ir skaidrs, uz kuru pusi iedzīvotāji nosveras), tad kāpēc ne Madonai? Varbūt madonieši pat neiebilstu. Nu kas, valodu var iemācīt bērniem skolās, un tas viņiem būtu interesanti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rīgā ir pilns ar latgaliešiem, tad jau var arī Rīgu mierīgi pievienot klāt.

Bet par to identitāti vislabāk pajautā pašiem latgaliešiem cik tā viņiem ir būtiska vai nebūtiska. Vislabāk kādā Latgales zaļļumballē...

(Reply to this) (Parent)