Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
13:56
[Link] | Interneta vidē uzradušies diezgan daudzi Latvijas arheoloģijas un it īpaši pilskalnu entuziasti no kuriem daļa apvienojusies biedrībā ''Latvijas pilskalni''. It kā jau fakts pats par sevi pozitīvs, jo šim laika periodam nekad nav bijis īpaši daudz interesentu. Un arī Latvijas pilskalni vienmēr ir bijuši salīdzinošā pabērna lomā starp visiem citiem kultūras mantojuma objektiem. Arī sakoptības un pieejamības ziņā vēl ir ļoti daudz kā uzlabojama. Par dažu labu pilskalnu pat tuvākajā apkārtnē dzīvojošie neko nav dzirdējuši.
Tomēr konkrēto entuziastu gadījumā mulsina un pat atbaida agresīvā komunikācija un neiecietība pret zinātniski pamatotu kritiku un aizrādījumiem. It kā jau arheologu pētījumus kopumā pārzina, ir lasījuši, bet nereti interpretē tos pēc vajadzības izraujot atsevišķus faktus vai pat pieņēmumus un pasludinot par patiesību. Piemēram, nesen ar grupu saistīts entuziasts internetā publicēja nesliktu Latvijas pilskalnu karti, bet kartes nosaukums bija ''Latvija 12. gs. beigās''. Tas jau nekas, ka visi pilskalni nebija apdzīvoti vienlaicīgi, tikai neliela daļa no pētītajiem pilskalniem bija apdzīvoti 12-13.gs. savukārt lielais vairums nekad nav arheoloģiski pētīti līdz ar to par to apdzīvotību vispār droši nekas nav zināms. Arī grupā dominējošais noskaņojums, varbūt pat ideoloģija ir jocīgs nacionālā romantisma, ezotērikas un anti-establišmenta jūklis. Pilskalns tiek sakralizēts un pacelts līdz teju galvenajam nacionālās identitātes simbolam. Visi gudrie zinātnieki un valsts institūciju pārstāvji, kas jaucas pa vidu grib turpināt slēpt pilskalnus no tautas acīm un prātiem! Viņu lielākās autoritātes ir Ernests Brastiņš un....arheologs Juris Urtāns. Viņš ir vienīgais kam pietiek pacietības viņus uzklausīt un ar viņiem sarunāties. Galu galā arī kaut ko iestāstīt.
Neizslēdzu arī iespēju, ka šī ir tikai tāda taktika, lai pievērstu uzmanību pilskalnu problemātikai, bet nu sociālajos tīklos paustie viedokļi nereti ir maigi izsakoties dīvaini.
Tags: darbs
|
|
|
Tas jau vēl labi, ka Brastiņš, ja būtu Oļģerts Ziļickis, būtu krietni trakāk. :D Cik atceros lasījusi Brastiņa tekstus, viņš diezgan veiksmīgi nodalīja savu darbu arheoloģijas labā no dievturības tekstiem, kur viņš arheoloģiju īpaši neskar, pārsvarā balstoties uz folkloru un rakstītiem avotiem. Piemēram, viņa pilskalnu grāmatas ir lielisks apzināšanas darba paraugs.
nu, es viņus nekurā regulāri redzu. nezinu, uz ko viņi pamatā balstās, bet esmu no tiem ierakstiem sapratis, ka uz katra paugura ir bijusi latvju pils. nez, cik gadiem to pauguru pietiks?
paldies par ziļicki un liniņu. tas bija iespaidīgi.
ļoti dīvaini. vai tā vispār var nosaukt karti, ja mēs 12. gadsimtā nevaram runāt par latviju kā tādu? |
|