[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Marts 24., 2013 | |
|---|---|
| 23:23 [Link] |     Bet visādi citādi man tiešām ir žēl. Žēl par to, ka visa mana, 80.gadu vidū dzimusī, paaudze piedzima kādus 4-5 gadus par vēlu, lai piedalītos aprakstītajos notikumos kā aktīvi dalībnieki nevis sākumskolas vecuma vērotāji no malas. Tomēr to laiku piedzīvojām un izjutām, tikai savādāk. Visi tie aprakstītie sīkie 90.gadu sadzīves nieciņi, dzērieni pat izteicieni ir palikuši arī manās atmiņās. It sevišķi man simpatizēja ģeogrāfiskais aspekts, jo visa darbība notika burtiski rokas stiepiena attālumā no manas mazpilsētas. Ar Olaines bandītiem un narkomāniem arī manā miestā vecāki biedēja bērnus. Bet kā jau es teicu, arī manā laikā, 2000.gadu sākumā nekas daudz nebija mainījies. Veikalos vēl pārdeva mūziku paralēli kasetēs un diskos (es vēl pirku kasetes, jo disku pleijera vēl nebiju) tāpat vēl tehnikumā kursabiedram nesu tukšas matricas kur viņš man ierakstīja mūziku pēc izvēles (pašam vēl pieklājīga datora un interneta nebija). Idejiski bija tās pašas sajūtas un jaunatklājēja prieks par katru niknu albūmu, kad gulēt gāju ar uzliktām austiņām un kādu briesmīgu bleķi pleijerī. Par savu smago jaunību varbūt citreiz, it sevišķi par to savu tehnikuma kursa biedru, cilvēku, kas tā kārtīgi mani ieveda metālā. Lai nu kā, atšķirībā no autora, itkā pilnīgi ''nodevis'' jaunības lietu neesmu un īsti arī netaisos, tāpēc varu citēt viņa noslēguma teikumu: ''Tas bija tik ļoti sen, bet beigties tā arī negrib''. Mūzika: Immortal- Where dark and light don't differ |
| Comments | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}