nujā, cilvēks jau vispār tiecas pēc stāvokļa "varu darīt dajebko un būt attaisnots/nejusties jocīgi tāpēc, ka tā daru". kas ir iespējams tad, ja tev nav nekādu attiecību un saistību un tu atskaities tikai sev (gandrīz ideālais variants), vai arī tad, ja tev ir Dvēseles Mokas un Emocionalitāte un tu tādēļ jūties pārāks par to otru, kas neko tamlīdzīgu neizjūt (vai vismaz tu neesi ieinteresēts ticēt, ka izjūt gan), vai arī tev ir ļoti labas attiecības, kurās tu jūties pieņemts.

bet nezinu. es nevēlos saistības. pat tad, kad man ir attiecības, saistību daudzumu cenšos samazināt līdz minimumam, tā, lai ikreiz, kad kaut kas tiek dots, tas tiek dots tāpēc, ka mēs vēlamies dot & saņemt, nevis tāpēc, ka nerakstītais likums liek tev kaut ko dot vai ierobežot sevi nevis tāpēc, lai otram būtu labi, bet tāpēc, lai nečakarētu attiecības.

nez, un varbūt pat attiecības es negribu, vienkārši "tā notiek". t.i., kamēr es gribēju kaut ko izveidot, tikmēr nekas nesanāca, jo nebija tās jaukās nejaušības/neizbēgamības sajūtas.