Grr, nu, tādā gadījumā nebūtu motivācijas tikt galā ar k-ko, jo kāda jēga mijiedarboties ar k-ko iluzoru vai ar sevi? Šajā gadījumā es gan pieņemu, ka pie iluzorā "citi" ir pieskaitāms arī vispār viss esošais. Taču arī tad, ja tikai cilvēki (vai saprātīgas būtnes kā tādas) ir vienas apziņas dažādas manifestācijas, kas tādā veidā izzina/mijiedarbojas ar no tās neatkarīgu pasauli (kas būtu pieņemami mērķtiecīgi), paliek pašsaglabāšanās instinkts, kas sargā mani no šī dalījuma un sekojoši arī pašidentifikācijas zuduma (damn, tas ir tajā līmenī, kur es nošķiru dzīvību no nāves, un pat domāt par to ir grūti). Maybe es varētu tam ticēt un neticēt reizē, k-kā kastaņediski ;)