Ar Kastaņedu ir tas joks, ka - ciktāl es esmu viņu lasījusi - tīši vai netīši ir tā, ka galvenais varonis - t.i., pats Kastaņeda - ļoti mazā mērā rubī fišku par to, ko viņam grib pateikt vecais indiānis. Tātad lasītājam pašam ir jāizloba no indiāņa tekstiem viņa pasaules uztvere, nevis jāpārņem Kastaņedas priekšstati; līdz ar ko pārstāsti ir bīstami - jo kur ir garantija, ka cilvēks ir pareizi uztvēris kodolu?