kad biju izlasījusi šo teikumu, kurā bija rakstīts "tava dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk" grāmatas pirmās nodaļas beigās, es tam īsti nepiegriezu vērību. tagad, kad atceros laika posmu kopš tā brīža, tas patiešām ir ienesis pārmaiņas manā dzīvē. lasot grāmatu, manā zemapziņā tika ierakstīta doma par nodarbošanās maiņu. tas izklausījās vilinoši, aizmirst par "darbu", šī vārda sliktajā un nepatīkamajā nozīmē, tā vietā izvēlēties jebkādu patīkamu nodarbi, nospraust mērķi un tam sekot. es, protams, izvēlējos patīkamu nodarbi. ļoti patīkamu, jo kam gan nepatīk apceļot dzimto zemi un iepazīt arī dažādas tuvākas un tālākas vietas. jāpiezīmē, ka šī bija tikai un vienīgi izklaide. apsvēru arī citas līdzvērtīgi patīkamas nodarbes, iztikas pelnīšanai, bet tikai apsvēru. tad, uz šo aizraujošo lietu fona, sāku zaudēt interesi par profesiju, kurā mācījos jau vairāk kā piecus gadus. manuprāt, tā nebija sakritība. šī doma, ka varu pelnīt naudu darot patīkamu un tāpēc vieglu darbu, bija dziļi iesēdusies manī. te nu es esmu.. tādā situācijā, kad pazudusi gandrīz jebkāda interese par savu profesiju, joprojām strādājot darbā kas man vairs neliekas interesants. esmu kaut kur pa vidu, kad nav skaidrs ko darīt tālāk, bet skaidri zinu, ko darīt vairs nevēlos. grāmatā šāda iespēja, nez kāpēc, minēta netika :)