- 2016.03.29, 21:36
- Lidl parādījies pavasara sortiments: sulas saldējums (Gelatelli Raketen) un GrillMaster Spare Ribs BBQ ribas (6.99€/kg - vai tik agrāk nebija lētāk/izdevīgāk?).
- 0 rakstair doma
- 2016.03.26, 20:51
- Belfast, bļe. Pirmā pilsēta no kuras diezgan izmisīgi gribējas pēc iespējas ātrāk pist prom. Nolaižoties Berlīnē, autobusā braucot saodu dzimtā doner kebab smaku, un sajutos atpakaļ mājās.
Vispār, viens labums no tām 3 nedēļām besīgi dārgajā UK (ziemeļīrijā), vairs tik ļoti neknauzerējas, pierod ka nauda iztek caur pirkstiem kā ūdens. Pusdienas restorānos un ieskrietuvēs pa £10, £12.
Lai gan, uz beigām biški sāka parādīties arī šādas tādas UK servisa kultūras labās puses: vedot no bowlinga uz māju taksis paņēma tikai £6 (uz skaitītāja bija 6.10, šoferis nolēma ar kapeikām nekrāmēties*), piektdien pirms lidmašīnas pastaigājoties kafūzī pasūtīju latte, šie kaut ko ilgi nočakarējās, un tad naudu nepaņēma, atvainojoties, ka bijis ilgi jāgaida. Lidostas (BHD) krodziņā Guiness maksāja £4.05 - pārsteidzoši sakarīgi (ja paspēts aprast ar £3.80 pilsētas krogos), - vismaz varēja drusku relaksēties pirms lidojuma. (Tas ir, parasti man lidostu uzskrūvētās cenas riktīgi spiežas kaklā.)
Gaidot lidojumu Amsterdamā vairs sirds nesāpēja nopērkot Heineken par €5. (Turp lidojot nekādi nespēju šādu cenu attaisnot - mīzals, kura cena veikalā būtu ap 50 centi. Berlīnē kroga alus cena standartā ir ap €3.50.) KLM īsajā reisā uz Berlīni (1h) dāļā alu un vīnu. Lēta degviela = var atkal biški pašikot.
Atvedu pāris īru viskijus - Bushmills 12 gadu "distillery reserve" - tas ko šie tikai uz vietas brūzī tirgo, un Redbreast 12 gadi. Un tas principā arī viss vienīgais labais ko es varu pateikt. Var teikt, priecājies kaut vai par to, ka vakarā pa pilsētu bradādams purnu neatrāvies no tiem vietējiem īru urlām.
______________________________
* otrs tāds gadījums kad es palieku taksim "parādā". pirmais bija kad es braucu no Quebec City lidostas uz viesnīcu (tāds paprāvs gabals bija), un šoferim nebija 50 centi ko izdot, šis izdeva man vnk veselu dolāru. pārtikuši dzīvo... - 0 rakstair doma
- 2016.02.22, 10:01
- Lidl savu ienākšanu nekur nav nokavējis. Tikko Lidl ienāks Latvijas tirgū, tas vienā mirklī atkaros no esošajiem tirgoņiem ļoti ievērojamu tirgus daļu.
Kāpēc? Tāpēc ka Lidl stratēģija nav tikai "zemas cenas". Lidl stratēģija praktiski ir 1) augsta kvalitāte 2) nekādu lieku produktu: jebko ko pērc, ir augstas kvalitātes un ļoti labs - nav īpaši jāpēta, viņi netur plauktos visādus mēslus uz ko "iegrābties" vai arī mazkvalitatīvus sūdus ko "notirgot nabadzīgajiem", uz ko grēko, piemēram, Rimi "Super Neto" marka. 3) iepirkties Lidl ir pat prestiži. kā bija viens Berlīnes laikraksts izteicies, "dzīvojam dārgi, iepērkamies lēti" - redzot kā bagātnieki ar Porsche iebrauc Lidl stāvvietā lai sapirktos.
4) ļoti kvalitatīvi augļi un dārzeņi par ļoti patīkamām cenām. Ja avokado var "parastajos" Rewe un Edeka redzēt pa €1.99, €2.99, tad Lidl cena ir €0.79 līdz €0.99. (Jā, esmu kursā ka Latvijā ir arī lētāki avokado. Jā, turku u.c. veikalos var būt arī vēl lētāk. Bet Lidl ir ļoti izturēta kvalitāte - viņi piegādātājus izvēlas ļoti rūpīgi.)
5) Tirgo arī drēbītes u.c. šņagu. Bez ierunām var atdot atpakaļ ja kaut kas neapmierina.
Ir arī plusi kas robežojas ar mīnusim, piemēram, ļoti rūpīga "just in time" piegādes filozofija - ja ienāksi veikalā vakara pusē, vai brīvdienu rītā, plaukti izskatās izmēzti tukši. Viņi uz vietas netur lieku preci: piegādā tikai tik, cik izpirks garantēti. Tas ir, samazina norakstāmās/nepārdotās preces apjomu. Mīnuss: ja preces nav, tad nav. Nepaspēji nopirkt kamēr vēl bija, paliec tukšā. (Bieži izpērk svaigu gaļu, vistiņas, pienu, olas, maizi, augļus it īpaši. Citiem/ilgstāvošiem produktiem 'deficīts' nav novērots.) Priekš Lidl tas ir ietaupījums, priekš tevis - drusku neērtības.
Preces apjoms, un apgrozījums cik viņi tirgo, ir milzīgs. Lidl darbinieki nepārtraukti šiverē pa veikalu un velk iekšā jaunas kastes, un stumj prom iztukšotās. Ja "parastajos" veikalos plaukti tukšojas samērā lēni, un pietiek tā slinki iestiept ratiņus un papildināt krājumu, tad Lidl darbiniekiem diezgan aktīvi jābizo.
Par kvalitāti. Varu salīdzināt šokolādes rīsus - flagmanis ir Kellogg's Cocoa Krispies. Tas ir kā kvalitātes etalons.
(Par cenām/svaru es vēlāk pateikšu, jāaiziet uz veikalu apskatīties.)
Aldi, otra zemo cenu ķēde, kam arī ir kāda retorika par augstu kvalitāti. Diemžēl, viņiem laikam prioritāte ir tās zemākās cenas. Kastē tikai viens liels maiss, rīsu graudi ļoti lieli - pienā saglumē un tekstūra paliek tāda pretīga. Lielais maiss viens pats, tad kamēr līdz pusei izēsts, pārējie rīsi ir jau mitrumu no gaisa uzsūkuši un nav tik kraukšķīgi.
Edeka ir savas 'mājas' zīmols "Gut und Günstig". Kvalitāte bija nožēlojama - neēdams.
Lidl: marka ir Crownfield. Kastē ir divi maisiņi. 375g+375g=750g. Pēc garšas un tekstūras ir ideāli. Iepakojums, cena - perfekti. Cena: €1.99.
Vēl viens piemērs: Lidl šampanietis. Vienreiz (2014. gadā tieši) nopirku uz jaungadu neskatoties (sekojot teorijai - "gan jau mēslu nepārdos"), pēc tam izdomāju papētīt kas tas īsti ir tas, ko viņi tirgo. Izrādās - garšas testu uzvarētāji.
Ja iekšā nāktu Aldi, vai Spar, vai jebkurš cits no 'discounter' es tā vien noteiktu - meeh. Es uz Aldi pat neeju - neuzrunā (lai gan viņiem piemēram ir superīga riekstu u.c. izvēle - Trader Joe's marka). Bet par Lidl stratēģiju es esmu sajūsmināts. Neturēt lieku, netirgot mēslus. Latvijas veikalniekiem, salātu mazgātājiem, nāksies trūkties. - 20 rakstair doma
- 2016.02.16, 14:03
- Kas man Berlīnē dzīvojot patīk:
- Garšīgs dzeramais ūdens no krāna. Principā tas būtu galvenais un iespaidīgākais labums.
- Pasts, kas piegādā paciņas. Tagad arī Amazon Prime "nākošās dienas" prioritārās piegādes.
- Drošība. Berlīnē noziedzība ir ievērojami zemāka nekā Rīgā (vai Latvijā vispār). Nekādi "ei pacan" un "dai zakuriķ", "ģeņģi jesķ?" nav manīti. Ir, protams, rajoni un vietas kur biški nedrošāk, kur bija un ir visādu rumāņu/čigānu utt pilns, bet tas tādā lēni ritošā līmenī.
- Alus uz ielas un parkos. Berlīnē nav ne "atvērto iepakojumu" ierobežošanas likuma, ne arī ierobežojumu līdz cikiem alkoholu drīkstētu tirgot. Veikali gan cītīgi noveras ap 21:00 vai 20:00 paši no sevis, tā ka tas tāds peļņas avots mazajiem diennaktniekiem.
- Veikali svētdienās ir ciet. Svētdiena ir diena atpūtai. Lai gan teikšu kā ir - ar laiku tas arī sāk nogurdināt - ļoti jārēķina kad ko sapirksies, jo svētdienā nekāda iepirkšanās nebūs. Dažreiz ir tā, ka pēc piektdienas gribas sestdien visu dienu novāļāties pa mājām, un pēc tam slinki svētdienā aiziet uz veikalu... bet nevar! (OK, restorāni un ēstuves strādā, ir visādi veikaliņi vaļā, ir lielākajās dzelzceļa stacijās vaļā pārtikas veikali arī, utt.)
Tas ko es gribētu, ir lai drīkst veikali paši noteikt, kurā dienā palikt ciet. Tas ir, vienu nedēļas dienu lai ir brīvdiena, bet lai paši izvēlas kad, nevis visi reizē. Daudzi veikali, piemēram, varētu pirmdienās nestrādāt. - Sab. transports. Pasaulē esmu bijis daudzās pilsētās, Berlīne visas pārspēj. Nu, galvenais jau tas cik daudz transporta vajadzīgs 4mio populācijas ērtai apakalpošanai. Pietiekama decentralizācija un vēriens.
Ja Rīga gribētu dzīvot ar līdzīgu vērienu, būtu vienā sistēmā jāapvieno Jūrmala, Jelgava, Ogre, Sigulda, Skulte.
Kas man Berlīnē (Vācijā) tracina:- Slinkā birokrātija. Pilns ar iestādēm kas strādā, piemēram, 10:00 līdz 13:00. Un divas dienas nedēļā. Iestādēs garas rindas, jāpiesakās mēnesi iepriekš. Berlīnes Bürgeramt, vispār, aizsisti visi vizītes laiki trīs mēnešus uz priekšu. Birokrātijai pajāt, viņi strādās lēni un pamatīgi. (Ja pie tam vēl nestrādātu, kā Spānijā vai Grieķijā, tad vispār būtu āmen un cauri, bet vot vācieši strādā.)
- Kašķīgie vācieši. Jāatzīmē, tas ir gan tikai ordnunga medaļas otrā puse: ne jau aiz laba prāta viss ir sakopts un pieskatīts. Bet gan tāpēc, ka tikko nebūs, tā uzreiz varza uz kakla, un nu tik sūdzēties, kašķēties un dirsties.
Tā ir tāda sakārtotās dzīves īpatnība, ka katrs negludums ir kā ērkšķis pakaļā un tiek asi uztverts - ja viss ir sūdīgi, tad jau par kārtējo nepatikšanu nav spēka pat sūdzēties, bet kad viss ir apmēram OK, tad par neērtībām var bļaut un ņemties ar lielu sparu. Tātad: gribi kārtībā dzīvot, saproti ka arī tevi pie visu kārtības "pielīdzinās".
Berlīnē, par laimi, ir pilns ar tiem pašiem internacionālajiem iebraucējiem, ar kuriem vācieši nevar tikt nekādā galā, tāpēc mēs varam dzīvoties mierīgi. - Stāvoklis ar copyright, kur dzelzs dūri valda GEMA draņķi. Kā smejies, pasaulē YouTube vis-cenzējošākā valsts.
- Jāmaksā par TV. Katru mēnesi jāatpogā ~18€ (gadā €215.76), par vāciešu sūnainajiem TV kanāliem - ARD, ZDF, utt. Televīzijas budžets ir apmēram 2x lielāks par BBC, bet rezultāts - nulle. Kautkādi pendžas funkcionāri visu savās kabatās sabāž, un parāda visai valstij pigu. Kur Top Gear līmeņa raidījumi? Kur BBC Earth līmeņa dokumentālās filmas? NULLE! Un nauda tik ripo.
- Akmens laikmets banku sistēmā. Šobrīd ir attīstījušies līdz tādam 2001. gada līmenim. Bet te protams ir monētai otra puse: vācieši bankām neuzticas, maksā skaidrā naudā. Algas dienā mēdz visu naudu uzreiz arī skaidriniekā izņemt, ar bankas kartēm nemāžojas. Tas ir pilnīgs Zviedrijas pretstats, kur bankas jau tik izaicinošas palikušas, ka gatavojas skaidru naudu aizliegt. (Iespējams, priekš tam Zviedrijai arī krona vajadzīga: lai varētu eksperimentu izveikt, kā tad ir, kad kontrole pār maksājumu līdzekļiem ir 100% baņķieru rokās.)
- 12 rakstair doma
- skatos Netflix
- 2016.02.07, 11:14
- Jā, Netflix biznesa modelis ir ļoti kruts. Kad kautkādos 80-tajos parādījās kaut kādas idejas par "interaktīvo televīziju", kad katrs varēs izvēlēties ko skatīties, bija ļoti grūti iedomāties, kā tas varētu tikt realizēts: jo iedzīvojoties broadcast idejai, ka straume tiek sūtīta absolūti visiem vienalaicīgi, ir ļoti grūti attapties uz ideju, kā var straumēt arī katram individuālajam abonentam kaut ko atsevišķi.
Īstais Netflix spēks ir tas, ka viņi var strādāt uz katra skatītāja individuālo gaumi: tehniski, viņi risina problēmu "ko šodien paskatīties MAN, tieši MAN", nevis kautkādu problēmu "kā piegādāt filmas, kā tehniski nodrošināt straumēšanu". Tehniski nodrošināt - tas ir sīkumi, atrisināts un darbojas, bet atrast ko piedāvāt - ir īstā sāls, miljons dolāru uzdevums. Līdzīgi, Netflix nav jārūpējas par meinstrīma super-hītu ražošanu kā TV kanāliem: Netflix ir skaidri zināmi segmenti, kam kaut kas patīk, un var izrēķināt, vai ir jēga uzbliezt seriālu vai filmu, par ko segments iefanos, lai gan pārējie varētu durt īkšķi uz leju.
(Līdzīgi, TV kanālam resurss ir kaut kādas 20 stundas raidlaiks dienā, un viņi var ēterā raidīt tikai kaut ko vienu, kas patiks visiem. Bet Netflix raidlaika resurss ir neirobežots: ja ir miljons skatītāju, tad pa dienu iztērētais virtuālais raidlaiks var būt visi 20 miljoni stundu. Varbūt katrs skatītājs skatās kaut ko savu: izvēlas pats, un var skatīties to kas patīk viņam, bet varbūt nepatīk 95% citu.)
Tas ir - paredzamie "cult classic" un nišas filmas lieliski tiek izskaitļotas. Netflix var apzināti producēt filmas, kuras nesaprot 5/7 no auditorijas, bet 2/7 lieliski novērtēs, lai pārējie kaut vai spļauj zili melnu.
Es pats, piemēram, Netflix sāku abonēt pēc Sense8 noskatīšanas: tas ir, nopiratēju, un pēc tam nolēmu ka šie centieni ir atbalstāmi, un sāku Netfliksiem savu naudu dot - lai ražo vēl, lai uztaisa turpinājumus. Skaidrs, ka Sense8 nav priekš visiem: var teikt, ir auditorija kuriem tāda gay liberal agenda literāri rauj uz augšu.
***
Otra interesantā lieta ar Netflix ir viņu piedāvājuma UX problēma. Tas ir, ASV ir pieejama bibliotēka no ~6000 vienībām, Vācijā - no 1800. Un Latvijā, kā izsmiekls, 822 vienības. Tad, ārpus ASV, Netflix UI uzdevums ir no šiem pamesliem prezentēt it-kā respektablu piedāvājumu, notušējot faktu, ka filmu reāli trūkst. Iekš ASV, uzdevums ir "discovery" - atrast kaut ko siena kaudzē; Vācijā: apslēpt faktu, ka siena kaudzīte ir sīciņa.
Lai nu kā, vakar paskatījos tādu kanādiešu gabalu Sex-up your Life (imdb My Awkward Sexual Adventure). Novērtēta ar 3* (ja ne 2* - polarizējošs gabals), bet manās acīs - 5*. Gaumes lieta!
(Kā side note - Netflix spītīgi ieteica skatīties Hitchikers Guide to the Galaxy, nu, man tā filma jau 2005. gadā nepatika, un tagad paskatoties vēlreiz, pavisam skaidrs - totāls nožēlojams farss, pašdarbības teātris, visas notis greizi, 1*. Lai gan uz papīra - lielisks aktieru sastāvs, angļu humors, bla bla. Un ir kāds spītīgs segments, kas vērtē gana augstu!)
Netflix vienā vai citā veidā ir televīzijas nākotne1. Konkrētāk: totāli personalizēts tavs TV kanāls, kur tu izvēlies no globāli pieejamiem raidījumiem tos, kas interesē tieši tev, izvēloties tādā formātā kas interesē tieši tev. Piemēram: pasaulē ir simtiem ziņu raidījumi. Netflix tos varētu piedāvāt: bet izvēlies tās ziņas, kas patīk tev: vai BBC formāts, vai CNN/NBC/utt amerikāņi, vai kāds alternatīvais Al Jazeera vai pat krievi, utt., vai Panorāma, vai kādas vēl tur "vakara ziņas". Pašam man patīk Conan talkšovs - to es labprāt paskatītos ik vakaru. Torrentot ir slinkums - pārāk zems reward, bet šad un tad iemetu aci. Būtu iekš Netflix, būtu friction daudz mazāks. Prioritāte: QI. To es skatītos visos veidos: šobrīd iekš YouTube skatos. (Ar QI gan tāda bēda ka iekš austiņām būtu jāklausās, citādi ļoti daudz paslīd garām/nesadzird. A tur visa sāls.)
Netflix/televīzijas nākotne arī būtu tīkla "pirātismam" atbilde - maksā nelielu, godīgu summu katru mēnesi, un ir pieeja absolūti visam saturam. M., piemēram, patīk skatīties par kurmīti multfilmas. Jā, ir ievilkts, ir uzkopēts uz USB stika, viss kārtībā. Bet vai tad Netflix to nevarētu piedāvāt? Ak jā, pistās "autortiesības" un "licencēšana". (Dēļ kā Netflix pašiem iekš Austrālijas nav House of Cards licences, jo tiesības nopārdeva kautkādam vietējam aussie TV kanālam. Nu, kā tāds drēbnieks pats bez biksēm.)
Jā, es gribu redzēt servisu kurā ir absolūti visas pasaules producētās filmas un viss content, pieejams "on demand". Uz pieprasījuma. Jebkas, pilnīgi jeb kas ko cilvēce ir radījusi. Un lai ir par flat rate! Nevis par 60€ ka var BluRay tipa nopirkt, vai iekš Amazon/iTunes noīrēt2. Tādu modeli piedrāzt...
_______________________________
1 Reāli es gribētu lai var TV uzķīlēt tā, ka mans TV darbojas "boot to Netflix" režīmā: ieslēdzot nevis tv uztvērējs sāk rādīt, bet gan Netflix aplikācija ielādējas. Jo man tikai tas prioritāri vajadzīgs. (Citādi - lai ieslēgtu Netflix aplikāciju man ir jāizdara kādi 5-6 taustiņu spiedieni uz pults un jāgaida kādas 15-20 sekundes kamēr TV reaģē. Tas smird, nogurdina. Es gribu tā uzkonfigurēt lai TV ieslēdz, un pēc 10 sekundēm Netflix ir parādījies. Ticu, ka jaunie 4K televizori būs priekš tam pietiekami ātri. Un vispār, lai ielādējas 1 sekundē! Priekš tam vnk vajag RAM snapshot uztaisīt pēc ielādes, un ierīci ieslēdzot to vnk atjaunot, neejot cauri visam self-test un boot procesam.)
2 Man ir arī Amazon Prime (te Berlīnē šie piedāvā otras dienas bez maksas piegādi) - samaksā tikai 50€ iepriekš. Līdzi nāk arī Amazon Video bez maksas - tāds mazliet līdzīgs "Netflix" serviss (lai gan tāds bez dvēseles, utilitārs mēsls). Bet lieliski ilustrē "pirkšanas" modeļa absurdu: ja esi amazonei €€ samaksājis, tev ne tikai paciņas piegādā ar prioritāti un bez papildus maksas par katru paku, bet arī par velti dod skatīties filmas; kuras ja tu pirktu atsevišķi, maksātu tūkstošos. Vispār, tur var redzēt filmas "cenu" bez prime: tu vari nopirkt kādas 3-4 filmas, jeb "noīrēt", un jau esi iztērējis tik pat daudz naudas cik "prime" abonements izmaksātu, bet bez nekāda bonusa. Reāli, tā ir tāda kā krāpšana, lai gan viņi paši teiktu "decoy pricing" - nahuja tev "īrēt" filmas un nedabūt prime, ja tu vari "nopirkt" prime, un dabūt filmas par velti? - 6 rakstair doma
- 2016.01.17, 09:34
- Biju uz Gruene Woche izstādi/gadatirgu vakar. Lietuvieši uz vietas cepa savus tos skudru pūžņus (šakotis). Platības milzīgas, bet nu ļaužu masas vēl nereālākas. Domāju, nekad vairs tur neiešu.
- 0 rakstair doma
- 2016.01.15, 17:54
- Iepērkoties zemo cenu veikalos (Vācijā: Lidl, Aldi, Penny, Netto) regulāri var redzēt tukšus plauktus: visa maize izpirkta, gaļas vitrīnas praktiski tukšas. Izskatās gluži kā deficīts būtu? Nekā - triks tāds, ka šie zemo cenu veikali ļoti cenšas prognozēt pieprasījumu, un nepiegādā vairāk preču nekā būtu nepieciešams: viņiem ir izdevīgāk, ja kāds nedabū nopirkt preci, nekā 1) tērēt naudu vadājot vairāk preču nekā nepieciešams (pārsniedz pieprasījumu), 2) mest ārā vecu, nepārdotu preci. Turot krājumus mazliet vai tieši ap pieprasījumu, viņi ietaupa naudu.
Negūtā peļņa, t.i., par nepārdoto preci kad viss bijis izpirkts (bet marža viņiem ir visai zema) neatsver zaudējumu par to, kad daļa preces paliek pāri un jāmet veca ārā. (Pie tam imo Vācijā ar mešanu izgāztuvē arī ir diezgan grūti - tā vis vairot atkritumus nav ļauts.)
Tad ko darīt cilvēkam, ja ieskrien pēc maizes, bet plaukts tukšs? Iet uz "normālo cenu" veikalu, Edeka, Rewe, Kaiser's, utt. Tiem cenā ir ierēķināts procents par nepārdoto produktu utilizēšanu: maize dārgāka, bet garantēts ka dabūs. Vai arī kāto uz vietējo beķereju, tie kam masveidā ražotā maize nav gana laba. - 13 rakstair doma
- 2016.01.05, 15:34
- Berlīnē šobrīd laikam gada vienīgās aukstās dienas. (OK, uz februāri arī cerēt var, bet pagājušoziem sniegs uzsniga tikai vienu reizi. Tikai vienu!)
Esam atsākuši treniņus pēc zsv brīvdienām. Svētdien mēģināju celt OHP 50kg - ne sūda. 3x uzcēlu, un tukšs. Taisīju back-off set ar 20kg uz stieņa. Tos (kā 40kg) pēc tam 8x pacēlu. Nākošreiz jāmēģina uz stieņa uzlikt 25kg, tad 27, tad 28, 29, līdz būs 30kg uz stieņa atkal - laikam. Un kad 30kg uz stieņa sasniegti, neatkāpties un turpināt celt.
Tas pats ar squat, atsāku ar 80kg, svētdien 85kg, šodien 90kg, ceturdien - varbūt 95kg. Nu, to kādā tempā es līdz 100kg tikšu, redzēsim. Pats šobrīd stabili 100, 101kg sveru. Ziemassvētku atslābums. Cerēju ka uz kādi 95kg nokritīšos, bet skuju. Ogļhidrāti, kartupelīši, dürüm döner, döner box atstāja savas pēdas.
Šodien bench, redzēs vai ņemt 60kg vai mazāk. Es vairāk par 67.5kg nevaru uzcelt... (47,5kg uz stieņa).
Deadlift - biju sasniedzis 125kg (t.i., 105kg uz stieņa), tad nu šodien 110kg pacelšu (90kg uz stieņa) un tik katru reizi likšu klāt 5kg. Redzēs cik tālu tiksim.
Proteīns - treniņa dienā izdzeru ap 50g no rīta, ap 50g vakarā. Ne-treniņa dienā, piemēram vakar, spēju tikai vienu reizi izdzert (pusdienās). Šobrīd vnk atjaucu pulveri ar ūdeni un neko citu vairāk. Susla, bet vismaz var vienā elpas vilcienā visu iegāzt rīklē. - 0 rakstair doma
- 2015.12.24, 14:44
- pēc iepriekšējā treniņa, tikai šodien saņēmos uztaisīt atkal 60kg 8x4 pietupienus, 25kg 8x4 OHP. Trenēšanās būtība, pats galvenais, ir tas, ka jātrenējas pietiekami viegli lai varētu vienu dienu atpūsties, un tad nākamajā treniņš atkal. Bet pēc pirmās 8x4 squat reizes, es dabūju kaklā gandrīz 6 dienas ar recovery.
OHP šoreiz taisīju 8 atkārtojumus, tāpēc neforsēju. Varēju varbūt 30kg celt (10kg uz stieņa, pats stienis 20kg), bet tad būtu risks ka es sestdien būšu mīksts un nevingrošu. bet tieši nepārtraukti treniņi ir atslēga. novelc vienu dienu, novelc otru - skat, jau nedēļa apkārt, un čau. izrādās ka no "vilciena" esi nost.
ja netrenējas 2 nedēļas, apmēram 50% spēka pazūd. ja netrenējas mēnesi, var teikt, pazūd visi 100% un jāsāk atkal no nulles, ar pliku stieni. (bet uztrenēties pietupienus atpakaļ ir viegli - liec tik katrā reizē pa 10kg, pa 5kg klāt. Ja 2 nedēļas = 6 treniņi, katrā treniņā ja pieliek +10kg, tas ir beigās 60kg uz stieņa. tad vēl divas nedēļas ar +5kg katrā treniņā, un jau atkal esi formā celt 100kg. spēj tik proteīnu dzert...)
***
ir atvaļinājums, pirmdien aizgāju(ām) apskatīt Schloss Babelsberg, otrdien devāmies paklausīties Berlīnes Filharmonijā "pusdienlaika koncertu" - ieeja brīva, vajag tikai "žetoniņu" ap 12:00 paņemt jo iekšā ir vieta paredzēta 1500 cilvēkiem. trešdien bijām uz pastaigāt pa mežu - Gruenewald - es aizgāju līdz Teufelsee, bet A. un mazā devās uz ergoterapiju (13:00). es izbridu cauri mežam līdz Stößenseebrücke (no S Grunewald pieturas - lai gan biju domājis ka eju S Heerstraße virzienā). tā ir bez navigācijas. - 0 rakstair doma
- 2015.12.20, 11:55
- No krievu veikala pazuduši biezpiena sieriņi. Vispār, bija pagājušogad (un gada sākumā šogad) biezpiena sieriņus sākuši tirgot pat vācu veikalos (Kaisers, Rewe, Edeka), bet tagad šķiet tie ir pazuduši pat no krievu veikaliem. Vai nu ražotājs nobankrotējis, vai vienkārši nav pieprasījums. Neizskaidrojami.
Identificēju diezgan pieņemamu kefīru. 0.5L tādā plastmasas kārbā (kā jogurtam), Lakmanskij "original" - dzeltenā kārbā. Īpašā pazīme: nav "mild" rakstīts. Visi tie "mild" kefīreļi ir pašķidra šļura. Par laimi, ražo vienu sēriju arī ar kārtīgu garšu.
upd: krievu veikalā sieriņi vienkārši izpirkti bija, un tagad ir jauns iepakojums. Fantastiski. - 0 rakstair doma
- 2015.11.26, 09:02
- pasūtīju ipad pro no apple.de. tak šo šie no ķīnas ved.
Ort Datum Ortszeit Aktivität Berlin, Germany 26.11.2015 7:47 Wird zugestellt 26.11.2015 5:28 Ankunfts Scan Koeln, Germany 26.11.2015 4:02 Abfahrts Scan 26.11.2015 0:21 Import Scan Chek Lap Kok, Hong Kong 25.11.2015 11:17 Abfahrts Scan Shenzhen, China 24.11.2015 22:01 Abfahrts Scan 24.11.2015 20:40 Herkunfts Scan China 24.11.2015 7:59 Auftrag verarbeitet: Für UPS bereit
Gewicht: 1.80 Kg
Produkt: WORLD EASE
Typ: Paket
Versandt bzw. in Rechnung gestellt am: 24.11.2015
upd: 11:37 - piegādāts! - 7 rakstair doma