Faith Club
Faith Club
- 2017.12.28, 20:33
- Mani iespaidi pēc Ziemassvētkiem Prāgā (3.5 dienas):
1) Pilsēta ir ļoti skaista, un alus ir ļoti garšīgs. Tūristu pūļi: iespaidīgi. Visvairāk pārsteidza agresīvās automašīnas. Uz ielām visās iespējamās vietās (piemēram, ik pēc 10 metriem) ir uzzīmētas gājēju pārejas, lai liktu autovadītāiem piebremzēt un palaist cilvēkus. Jā - tas strādā. Ne vienu reizi nebija tā ka automašīna "nepalaiž". Bet ļoti dīvaini likās tas, cik spītīgi tās automašīnas spiežas cauri tādām kā pa-pusei jau gājēju ielām kā ap Václavské náměstí (Vaclava laukumu), vai garām pulvertornim. Bremzēšanas manevri tādi agresīvi: tas salīdzinot ar to kā pierasts ka Berlīnē dzīvojamos kvartālos automašīnas piebremzē un it kā nekur "nesteidzas".
2) Vietām viss ir ļoti līdzīgs Rīgai (tas ir, nabadzīgākās Prāgas vietas ir līdzīgas bagātākajām Rīgas vietām :) - it īpaši ilūziju pastiprina tramvaji. Tāpēc ka Rīga pērk tramvajus no čehiem, pa Prāgu apkārt vālē tieši tie paši modeļi - no visvecākajiem dzeltenajiem (gan kvalitatīvi nokrāsotiem), līdz vismodernākajiem garajiem. Tramvaji brauc ļoti ātri, agresīvi (un laikam arī bez žēlastības), tāpēc daudzās vietās ir uzraksti - "Bīsties tramvaja!" Interesanti, ka tramvaju sliedes ir tādā pasūdīgā stāvoklī, tāpēc tie mēdz ļoti skaļi rībināt. (Berlīnē es dzīvoju samērā tuvu pie Ringbahn, un te kad vienu sekciju nomainīja kādas pāris nedēļas vilciens rībināja, pēc tam tās sliedes sametināja un noslīpēja - tagad vilcienu dzird tikai tam bremzējot pie stacijas. LPT: dzīvot tuvu stacijai ir izdevīgi, bet ne pārāk tuvu - lai nav jādzird bremžu čīkstēšana.)
3) Centrālā dzelzceļa stacija ir pilnīga miskaste. Tādu bardaku ne no kā uztaisīt, kā tur pamanās ar nieka 7 sliežu ceļiem, vispār ir grūti iedomāties. Skvēriņā priekšā stacijai esot narkomānu perēklis (apstiprināt vai noliegt nevaru), bet iznākot no stacijas ar tādu "Sveicināti Prāgā!" skatu varēja redzēt kā paņurcīts vīrelis urinē pret koku atslējies. Netālu bērnu rotaļu laukumiņš ar sargu pie ieejas: laikam lai nelien narkomāni un neizmētā šprices smilšu kastē. (Līdzīgi kā Berlīnē nācās vienu laukumiņu pa naktīm slēgt ciet Kurfurstenstr tuvumā, jo tur kundes ar prostitūtām pa nakti lien pisties un piemētā pilnu ar prežiem.)
4) Tūrisma ceļveži iesaka visur uz pusdienām rezervēt: man šķiet mums tā kā paveicās, jo tikai vienā iestādījumā iekšā netikām, citur galdiņš atradās katru reizi. (Lai gan par rezervācijas esamību dieneri diezgan strikti apjautājās). Netikām Pizza Nuova, kas esot labākā pica Prāgā. (Tā kā viņiem ir app, es tā nopietni apsvēru varbūt tomēr norezervēties un nākamā dienā nobaudīt, bet kaut kā īsti tas neštimmē, es nevaru sevi iedomāties sakām: mums ir rezervācija 13:15 picērijā, tāpēc visa pirmās dienas puses programma būs tam pakārtota.) Vienu citu picu pamēģinājam vecpilsētā - itālis dievojās ka esot īsta Neapoles pica, bet tad jāteic - sūds tā jūsu Neapoles pica. Man uz stūra pie mājas labāku picu taisa.)
5) Pamēģināju foie gras. Smalki, ļoti jau smalki. Ēdot mēs tā diezgan organiski iekļāvāmies 600-700-750 kronās (2.5 personas), jeb 20-30 eiro. Ceļojot ar Vācijas algu - ļoti pieņemams price/performance. Berlīnē lai tā paēstu ir vispirms "jāzin vietas", bet Prāgā - tikai jāskatās Foursquare kur augstāk novērtēta vieta (ārpus tūristu izbradātā tuksneša), un jāsperas iekšā.
6) Zelts un apzeltījums visur. Čehiem patīk tāds grezns stils. Dzīvoklī, kur mēs palikām bija zeltīti rokturi un tamlīdzīgi izskaistinājumi - un iederējās. Citur tas liktos lēts kičs. Bet ja salīdzina ar Vāciju (Berlīni), čehiem viss ir nedaudz ļodzīgs, nedaudz netīrs, nedaudz nocūkots. Kas Vācijā ir pievilkts un nopulēts, Prāgā ļurkājas un ir drusku nodirsts. Bet kas Prāgā spīd un laistās zeltā, Vācijā ir taisīts no nerūsējošā tērauda un ir klīniski auksts.
(Ar Rīgu ir grūti salīdzināt- par Rīgu es varu piezīmēt tikai ka pēc pārtraukuma ierodoties pilsēta izskatās kā pēc kara - visas tās nolupušās mājas, nekrāsotās, netīrās sienas, visi grausti un tīklos ietītās fasādes.)
7) Vietējā delikatese "TRDLO" ir reāls forced meme, to taisa un tirgo uz visiem iespējamiem stūriem, un tauta apmāti pērk un žļembā, bet īstenībā tas ir tāds trololo vietējo joks. Masu psihoze bezmazvai.
Vispār, man patika.
-
2 rakstair doma
- 2017.02.16, 18:16
- šodien +12°C. laikam var teikt, ziema galā. (bet cik Berlināli atceros, parasti aukstāks bija.)
-
1 rakstair doma
- 2016.11.23, 17:30
- ārā jau atkal izliktas fondue dzirnavas veikalu priekšā, arī sāk kārt lampiņu virtenes kokos.
iepriekšējā tāda spilgta atmiņa, kā ar mazo gar zsv tirdziņiem staigāju, viņu ķengursomā nēsāju. viņai jau bija 2 gadi, bija jau liela un smaga - tā ziemassvētku diena bija arī pēdējā reize kad viņa sēdēja ķengursomā.
žviks, trīs gadi kā viens zibsnis.
-
0 rakstair doma
- 2016.10.06, 12:46
- Šorīt no rīta dzīvoklī termometri rāda 21.1-21.7°C bet tāds aukstums jau velk. Rokas (pirksti) salst. Mitrums: 58-62% rH.
Skatīsimies kad apkuri sākt darbināt: parasti sanāk novilkt līdz kad esi kārtīgi saaukstējies, klepo un puņķi tek, tad izlem: pietiks salt.
-
1 rakstair doma
- 2016.09.19, 12:08
- Vakar Berlīnē bija pašvaldību vēlēšanas, un rezultāti ir klāt.
Austrumberlīne pārliecinoši vēl par AfD (lai gan taisnību sakot, Die Linke, radikāli-kreisie ir tik pat daudz ievēlēti). Sadalījums visai kontrastējošs - bez centristiem.
(Bet manējie Pirāti vēlēšanas pakāsa, zem 2%. Nav laiks ideālistiem.)
Tas, kā atšķiras pārtikusī Rietumberlīne (un bagātā Wilmersdorf, tas prestižais "vēstniecību" rajons), un bijusī austrumberlīne (ar nabadzīgākajiem rajoniem), rāda man, ka taisnība ir vien būs doktrīnai, nedrīkst mesties palīdzēt "svešajiem" kamēr vēl "savējiem" nav palīdzēts.
Nedrīkst būt tā, ka "bēgļiem" tiek dotas privilēģijas un labumi, bet pašu pilsoņi paliek aiz borta. NA retorika, ka imigranti var dabūt tieši tādu pašu atbalstu (garantēto ienākumu, mājokļa garantijas, utt), kā vietējais bezpajumtnieks - atbalstāma. A ko, kāpēc bēgļus likt patversmēs un barot, kamēr valsts pamatiedzīvotāji guļ uz ielas un pārtiek no miskastēm? No kurienes tad tāda izpratne par taisnīgumu? Dodiet vienādas iespējas, atbalstu, pabalstus - visiem.
To pašu varētu ari EU līmenī teikt: kāpēc tad Vācijai vajadzētu tērēt "Sīrijas" bēgļu miljona apkopšanai, barošanai, izglītošanai un integrēšanai miljardus, kamēr perifērijas zemēs - Latvija, Bulgārija, utt, tagad jau eiropas pilsoņi, dzīvo ekonomiskā atstumtībā, nabadzībā?
Nē nu skaidrs jau, ja paņem par soli atpakaļ, tā starptautiskā tiesību norma, kas imigrantu varzu kvalificēja par "refugee" pēc visām konvencijām, vienkārši ir nepareizi uzrakstīta*, nepareizi pielietota. Tak līdzīgi kā tā tiesību norma kas bēglim Latvijā piešķir pabalstu, un neparedz ka tas jāatceļ, ja bēglis pamet Latviju labākas dzīves meklējumos. Smieklīgi taču, bēglis sen prom uz Vāciju vai Zviedriju siltāku vietiņu meklēt, bet Latvija šim tik uzticīgi pabalstus maksā, jo likums nekādu kontroli neparedz... Īsti velkamisks likumdevēju rokraksts.
Ir tāds ieteikums atruistiem (līdzatkarīgajiem), kas pamana ka tiek tikai izmantoti - "Tev nav jāļauj sevi sadedzināt dzīvu, tikai tāpēc lai citi varētu apsildīt rokas" ("You Are Not Required To Set Yourself On Fire To Keep Other People Warm"). Palīdzēt citiem var, bet tikai tad ja pašam viss ir kārtībā. (Lai gan tur slēpjas paradokss - jo pārtikušāks cilvēks, jo mazāk vēlmes kādam palīdzēt. Jo nabadzīgāk dzīvo, jo plašāka sirds - atdos pēdējo, ja redz ka kādam iet sliktāk par pašu. Nabadzīgā uzvedībai ir zināmā iekšējā loģika, bet bagātā uzvedībai - nav.)
___________________________________________
* tak nevar būt, ka, ja valsti pamet miljons(i) cilvēku, dēļ diktatūras, vai izgāzušās iekārtas, tie visi ir bēgļi un kļūst par pasaules atbildību. tur kaut kā radikālāk būtu jāskatās - piemēram ka ANO šādai izgāztai valstij būtu proporcionāli jākonfiscē teritorija, un bēgļi jānometina tur, lai veido jaunu valsti, tādu kā autonomo apgabalu, vai. tāds kā karš bez kara: ļauj valstij savu teritoriju miermīlīgi pārdalīt. ja iedzīvotāju daļa vēlas ar radikālo islāmu eksperimentēt (da kaut vai ar komunismu) - lai, sadala valsti uz pusēm, tie kas par allahu/ļeņinu/staļinu pa labi, tie kas nepiedalās - pa kreisi.
-
12 rakstair doma
- 2016.09.07, 12:15
- šonedēļ Berlīnē atvasara. sola, ka rīt pat 31°C karsts būs. atvadām no vasaras, sapirkos "pēdējās" kastes ar saldējumiem. gulēšanai jāizvelk linu paladziņš (kurš reāli glābj dzīvi karstajā laikā). īstenībā tagad gan naktis ir gana vēsas, būtu jauki ja vienmēr tā - pa dienu karsts, bet naktī nav jābeidzas nost sviedros peldot.
-
0 rakstair doma
- 2016.07.25, 13:15
- Sestdien devos velopārbraucienā no Berlin-Frohnau (ar S1) līdz Berlin-Karow, bet tad izrādījās ka strēķī uz Karow S2 vilciens nekursē, un nācās aizmīties līdz tuvākai stacijai - S Blankenburg. Berlīnes ziemeļi - nu tā nav pārāk iedvesmojoši. Braucot cauri Lubars un Blankenfelde tā kārtīgi novēdīja kūtsmēslu smaka. Varbūt vienkārši patrāpījos zirgu stallim līdzās. Bet nu jā, pastorālās fantāzijās tā ikdienas mēslu ošņāšana kaut kā piemirstas.
Svētdien izbraucu ar S2 līdz Lichtenrade, tad aizminu līdz S Waßmannsdorf (pašu staciju meklēt negāju), un apbraucu pa dienvidu pusi ap nepabeigto BER lidostu. Tad aizminos līdz Zeuthen. Tur izrādījās ka riepai ir astotnieks (pamanījos kaut kur kratoties izsist spieķi), un devos ar S-Bahn mājās. Plāns jau bija līdz Erkner aizbraukt, bet to citreiz (no Zeuthen uz Erkner, piemēram).
Tā ideja ir vnk ar S-Bahn izbrauc no pilsētas, un minas uz citu S-Bahn staciju, kādus 30-40km. Apmēram stunda, divas sanāk (ja aizmaldās). Ierēķinot izkļūšanu/iekļūšanu ap 40-50min, garantēta izklaide uz 4 stundām.
Ap Zeuthen bija ļoti smuki. Tur pie tam ezeri, vajadzēs pariņķot.
Rīgai (ja Rīgai izdotos sakārtot to situāciju ka ne Mārupe, ne lidosta, Rīgas pilsētai nepieder), būtu jāiesaka izveidot ap lidostu kaut kādus pastaigu/promenādes celiņus. Apbraukt ap lidostas žogu - arī interesants pasākums!
-
8 rakstair doma
- 2016.07.10, 19:20
- Mazajai dārziņā ir draudzenīte no Taizemes (vārdā Menie, bet izrunā kā "Minnie", viņai arī ir daudz mantiņas ar Minnie Mouse bildēm). Mēs runājam par ģimenēm:
- Viņi nāk no Taizemes.
- No kurai zemes?
-
1 rakstair doma
- 2016.05.23, 07:59
- Vakar devos velobraucienā, apskatīt Berlīnes mūri, kas bija pa Berlīnes ārējo perimetru. Jā, pirmkārt mans topogrāfiskais analfabētisms uzdarbojās pa visiem 100%, un visur kur vajadzētu griezt pa kreisi, es braucu pa labi, un atkal uz otru pusi. Pilnīgi vai jāseko intuīcijai un jādara pilnīgi otrādi nekā tā saka.
Plāns bija no S-Griebnitzsee braukt uz S-Staaken, bet es protams devos pavisam uz otru pusi, un aizbraucu pa mūra posmu līdz S-Wannsee, un pēc tam klāt posmu līdz S-Teltow Stadt. Arī neslikti, un varbūt pat labāk, jo ceļi bija caur mežu, un diena bija ļoti karsta (iesila līdz 29°C) un mežā braukt bija superīgi. Paņēmis biju 1.5L ūdens, un vispār prasījās tā kā 2-3 litrus. (Redzēs kā ir ar ēnu S-Staaken virzienā...)
No mūra nav redzams praktiski NEKAS. Atrast ceļa punktus var tikai nepārtraukti skatoties kartē. Agrāk varbūt bija vieglāk sekot, jo bija kautkādi orientieri, bet daba ir visu pārņēmusi. Jā, ir šādi-tādi stabiņi, ir vietām betona stabiņi, vietām ir rādītāji un orientieri, ir oranžie stabi kas atzīmē nošautos robežas šķērsotājus, bet nu maldījos un šaudījos pa taciņām es diezgan episki.
Nākošreiz došos uz Staaken virzienu, un arī pirmais orientieris ir skaidrs: Glienicker Brücke (sk. Bridge of Spies). Kaut kā, tā apjausma, kas jādara, parādās tikai pēc tam kad pirmais mēģinājums ir izgāzts.
***
Sakarā ar mūra oranžajiem stabiem kas piemin režīma upurus (un kaunina režīma roklaižas-slepkavas), rodas iedvesma iemūžināt arī policijas nogalinātos cilvēkus ar kādu memoriālo stabiņu. Latvijā, piemēram, varētu iedēstīt tādu oranžu memoriālo stabu vietā kur Olaines pašvaldības policija naktī izmeta vecu sievieti (75 gadus veca, apjukusi, apmaldījusies, rezultātā gājusi bojā no Latvijas valsts "varas pārstāvju" rokām.) Ja nekas cits nenotiks, lai ir vismaz atgādinājums, ka no policista rokas cilvēks var sagaidīt tikai nāvi.
2015. gadā ASV nāvessoda industrija izpildīja nāvessodu 28 cilvēkiem (notiesātiem noziedzniekiem). Tajā pat 2105. gadā ASV policija nogalināja 1146 cilvēkus (jeb 1207 pēc killedbypolice datiem). Bez tiesas un izmeklēšanas.
***
Līdzīgi kā reddit ieteikums ceļu satiksmes negadījuma vietā izgriezt un asfaltā ieklāt sarkanu taisnstūri. Lai paliek atmiņa. Kā arī baltie velosipēdi ceļa malā - nogalinātajiem riteņbraucējiem.
-
2 rakstair doma
- tūristiskā berlīne
- 2016.05.18, 08:42
- Lūk, tūrisma atrakcijas Berlīnē, pēc manas gaumes:
1) Parki. smukais Volkspark Friedrichshain, Tempelhofas bijušās lidostas lauks (velo/skate/roller/kite īstā scēna), narkodīleru perēklis Gorlitzer park, Tiergarten parks pašā centrā, Gleisdreieck parks zem u-bāņu sliedēm pašā centrā. Ja smukuma par maz, tad Britzer Garten un Garten der Welte - tie divi gan par maksu. Bet protams ir vērts. Uz pasaules dārziem pats neesmu bijis, bet esot smuki. Vēl var aizšaut uz Treptower park - tur var apskatīt tā bankrotējušā atrakciju parka vēl nenodegušās atrakcijas... Var aizšaut uz Grunewald, (S Bahn pietura S-Grunewald) un apskatīt radaru instalāciju. Vesels mežs, tas tāds Biķernieku "pilsētas meža" analogs. Svētdienā: noteikti Mauerpark.
2) Potsdam un Potsdamas pilis/parki. Var veltīt veselu dienu. Paņem S7* vilcienu un pa 40 minūtēm esi klāt. Visā Potsdamas transportā (un arī pilsētiņu autobusos ārpus, piemēram Werder) darbojas Berlīnes "C" zonas biļete. Ja tev ir C zonas dienas karte (vai piepirkta C zonas "pievienojuma biļete"**) - nekas cits nav jāpērk, var brīvi vizināties. Berlīnes C zona ir miiilziiiga. Tādu precīzu datu cik liela ir C zona nav, vienīgais tuvinājums ir ka DB reģionālie bāņi varbūt zina kura reģionālā pietura ir C zonā, kura nav. Tas ir, cik tālu ārpus Berlīnes var izbraukt ar to pašu C zonas biļeti.
3) Berlīnes Zoo. Ļoti iesaku, kā ilustrāciju kā zvēriņus var parādīt bez zvēriskiem žogiem un dzeloņdrātīm. (Uz akvāriju pie zoo var neiet, tur ir diezgan neinteresanti. To var atstāt uz kādu aukstu/lietainu dienu - ja gribas apskatīt insektus, čūskas un visādus rāpuļus, visbeidzot zivis.) Vēl ir otrs, "austrumu puses" zoo - Berlin Tierpark. Tas, ja ar galveno zoo nav gana. Sk. http://www.zoo-berlin.de/en un http://www.tierpark-berlin.de/en (Pērkot zoo biļetes nav jāskatās kur rinda stāv, bet kur ir atvērtas kases. Cilvēki bieži vien stāv rindā tikai tāpēc, ka ir rinda, lai gan ap stūri ir vēl 3 tukšas kases.)
4) Berlīnē nav aizlieguma pārstāt tirgot alkoholu kaut cikos. Ja redzi diennaktnieku - droši speries iekšā pēc alus/vīna/utt (jārēķinās gan ar uzcenojumu). Berlīnē arī nav "atvērta alkohola iepakojuma" aizlieguma (kā arī Vācijā vispār). Var dzert uz ielas, parkos, pie dīķa, utt. Transportā dzert nevajadzētu (lai gan visi dzer, īpaši piektdienas vakarā un tusiņu vietās). Berlīnē ir dekriminalizēta zāle, un dekriminalizētais daudzums ir ap 10 grami. Tā ka ar 10 gramiem kabatā var staigāt, un nekas slikts nenotiks. Protams, nav legalizēta, un ja policija piepišas, tad zāli konfiscēs. Nav Amsterdama :(
Zāli "tūristiem" tirgo Gorlitzer parkā un Hasenheide parkā, bet abās vietās tā zāle ir ar plastmasu apšpricēta (Brix). Tāds dūms ir toksisks, tā ka šobrīd nekāda uzpīpāšana nesanāk, ja vien nav savs dīleris zināms. Man nav. :(
5) Panku/kreiso/vegan scēna: http://stressfaktor.squat.net/termine.php Tur arī var atrast panku/squat krogus - Køpi, Abstand (iesaku!).
6) Viss interesantākais, protams, notiek Kreuzberg, Friedrichshain un Neukölln rajonos, biški arī Wedding pusē un Prenzlberg pusē. Visa krogu, tusiņu, izēšanās un modīgas brokastošanas scēna ir tur. Schöneberg ir smuki, bet mēreni garlaicīgi (kur es dzīvoju). Steglitz un Wilmersdorf ir nāvīgi garlaicīgi. Bet Mitte ir viens liels tūristu slazds, tur nav jēga rādīties. Rodas zināms riebums pret Alexanderplatz un Potsdamer platz. Runājot par tūrismu, dažās pieturās īpaši aktīvi darbojas kabatzagļi. Tā ka ja ir burzma, somu vajag iespiest padusē, bet naudas maku pieturēt. Tāda, lūk, lielpilsētas realitāte.
7) Runājot par Mitte, muzeji. Bet tur jau jēga iet ja gribi kaut ko konkrētu apskatīt (piemēram ēģiptes kolekciju, vai tamlīdzīgi), vai arī ja galīgi nav kur likties.
8) Ar "ūdeņiem" Vācijā ir pasūdīgi - makšķerēšana ir tikpat labi kā aizliegta vispār, un ap ezeriem viss ir nahuj noprivatizēts - nekāda "tauvas joslas" koncepta te nav. Un arī kempings kā koncepts ir sviestains - var just ka trūkst vietas cilvēkiem. Nav Kanāda, kur nieka 40 miljoniem cilvēku ir vesels pus-kontinents atvēlēts...
9) Svētdienā visi lielveikali un veikali vispār, būs ciet. Darbojas tikai šādi-tādi diennaktnieki, un daži pārtikas veikali ar "speciālo atļauju" iekš dzelzceļa stacijām. Tajos veikalos, savukārt, svētdienā iestājas apokalipse. Neiesaku.
__________________________________
* var arī ar reģionālo (sarkano vilcienu) RE1 braukt. sk bvg.de plānotāju. bet tas tikai kad jūties visai advancēti. es pats pirmo gadu tikai ar U-Bāņiem pa pilsētu braukāju, lai neapmaldītos...
** saucas "Anschlussfahrschein" - braukšanai vienā virzienā, ar pārsēšanos utt, 2h darbojas. sanāk, ja grib pa C zonu pērties visu dienu un vizināties, labāk uzreiz nopirkt ABC dienas karti (AB zonas dienas karte: €7, ABC - €7.60) nevis māžoties ar šiem pievienošanas biļetēm. Tās der ja ir piemēram AB zonu mēnešbiļete.
-
12 rakstair doma
- 2016.05.11, 08:50
- Bijām tādā mikro-atvaļinājumā izbraukuši - pirmdien uz Leipcigu (no rīta turp, vakarā atpakaļ), un vakar uz Magdeburgu. Leipcigai lielisks "tūristiskais centrs". Tāds izteikts pilsētas vēsturiskais centrs, gājēju zona, utt.
Un arī superīgs mākslinieku un citu brīvdomātāju midzenis dienvidu rajonā (Südvorstadt). Ļoti iespaidoja velosipēdu novietne vietējās studentu bibliotēkas priekšā.
(Vispār arī Leipcigas unversitātes jaunā centrālā ēka - wow.)
Magdeburgā savukārt, protams, Zaļā citadele - organiskā arhitektūra kas ļoti atsauc arī Gaudi projektus Barselonā. Un ļoti patika tiltiņi pār Elbu. Viens - gājēju tilts: kautkāds vēsturisks bānīša sakniedēts tiltiņš.
Otrs, Sternbrücke, gājējiem un riteņbraucējiem, un atvērts retam autobusam vai taksometram. (Iebraukšanu sargā tie no zemes izbraucošie stabi.)
Ko vēl piebilst? Izbraukājām pa lēto, autobusa biļete līdz Leipcigai - 8 €, līdz Magdeburgai - 7 €. (+tas pats atpakaļ. Vilcienu cenas gan salīdzinoši ir vnk kriminālas.)
Var secināt ka Berlīne nav "tūristu" pilsēta - tai nav ne ierastā "tourist trap" infrastruktūra, nav pat tāda izteikta pilsētas "vēsturiskā centra". Nu, ir Alexanderplatz, nu, ir Brandenburgas vārti. Bet tie tādi divi nieki. Es pat teiktu, pastaigāties pa Tiergarten parku ir interesantāk nekā mīcīties pa to laukumu vārtu priekšā. (Jā, Leipcigā mēs papiknikojām pa Klaras Cetkinas parku, un Magdeburgā apskatījām arī Rotehorn parku. Parciņi patīk labāk nekā asfalts un bruģis.)
Berlīnei izteikts raksturs ir tas, ka tā ir mazu ciematiņu apvienojums (var teikt - precīzi kā Jūrmala ir ciematiņu saaugšana kopā). Sekojoši, mazie ciematiņi ir ar saviem mikro-centriņiem, un tāds īsts centrs neveidojas. Un, cilvēkus uz Berlīni velk nakts dzīve - klubi, krogi, tehno un uzdzīve, kas tādās stīvās mazpilsētās praktiski neeksistē. Bet tas nav "tūrisms". Precīzāk, tas ir tūrisms, bet ne tāds kā tizla bradāšana pa ielām un baznīcu apskatīšana, lepni iedomājoties ka tu interesējies "par arhitektūru".
-
0 rakstair doma
- 2016.04.24, 09:03
- Vakar uz skoliņu neaizgājām - kaut kāds nespēks man. Bet mazā uz skoliņu ļoti grib. Tas, principā, ir lielisks rādītājs skoliņai/audzinātājiem - ka bērns reāli grib iet, ģērbties, un braukt utt. Un pēc tam skoliņā darboties.
Kas, principā, liek man atcerēties savu pieredzi skolā. Skolā es gāju tādā lauku rajonā, Viļakas puses ciematiņā, teiksim. Bērnu dārza tur nebija, 2 gadus pirms skolas mēs gājām uz klasi reizi mēnesī, un tad vienu gadu pirms - reizi 2 nedēļās (laikam). Atceros ka tas bija pirmais laiks kad es turēju rokā pildspalvu un mācījos rakstīt. Vispār priekš kreiļa tad vēl sūdīgi laiki bija. Pieņemsim, ka skolā sāku iet 6 gados. Tas ir 1984. gads (laikam).
Pirmajās divās klasēs mums bija viena audzinātāja, es neatceros vairs viņas vārdu, bet viņa bija tāda izteikti resna, un izteikti pretīgs cilvēks. Mani spieda rakstīt ar labo roku (kas man nesanāca un es arī negribēju), un pat vieninieku ielika "glītrakstīšanā". Tad trešajā klasē bija cita audzinātāja, Ausma, un viņa bija lieliska. Un arī ieteica man rakstīt ar kreiso, ja jau tā sanāk labāk.
Vēl atceros ka mums ļoti nepatika sākumskolas matemātikas skolotāja (Anna, iesauka - Donga)( ... tālāk ... )
-
6 rakstair doma
- 2016.04.16, 10:14
- Interesanti, atceros bērnībā, sovjetu laikos, kad šad un tad dabūja apelsīnus, ar tādu raksturīgu rombveida uzlīmīti utt, tie visi bija superīgi garšīgi. Maksāja gan jau veselu bagātību.
Tagad, pērkot visādus lētos spāņu apelsīnus, katrs otrais pažuvis, katrs ceturtais varbūt iepuvis. Es pieņemu, ja zina vietas (un paroles) var arī labus apelsīnus nopirkt - bet kuri būtu tie īstie un pareizie?
-
8 rakstair doma
- 2016.04.04, 18:19
- Jocīgā +20°C vasarīgā diena. Rīt visus +23°C sola. Visi krūmveidīgie sazaļojuši, un pat zied. Koki gan stāv papliki, tikai pumpurus raisīt sataisījušies. Cilvēki inerces pēc tuntuļojas, staigā teju vai ziemas jakās, šallēs un cepurēs.
Pie veikala tauta sasēdušies uz soliņiem, brīvi iemalko bairi pirms stiepties ar iepirkumu mājup. Berlīnes vasara var sākties!
(Trešdien nozvelsies uz parasto +13-14°C. Eh, vispār kā mani novērojumi rāda, agri pienācis karsts pavasaris norāda ka vasara būs tāda pašķidra. Kā pagājušogad, kad vasara tikai ap augustu pienāca.)
-
1 rakstair doma