Faith Club
Faith Club
- 2016.11.23, 17:30
- ārā jau atkal izliktas fondue dzirnavas veikalu priekšā, arī sāk kārt lampiņu virtenes kokos.
iepriekšējā tāda spilgta atmiņa, kā ar mazo gar zsv tirdziņiem staigāju, viņu ķengursomā nēsāju. viņai jau bija 2 gadi, bija jau liela un smaga - tā ziemassvētku diena bija arī pēdējā reize kad viņa sēdēja ķengursomā.
žviks, trīs gadi kā viens zibsnis.
-
0 rakstair doma
- (5g3m)
- 2016.11.23, 08:39
- izkrita pirmais zobiņš
***
Mazajai patīk atvadoties rādīt ar rokām sirsniņu. A. nopirkusi blociņu kur uz vāka ir nobildēta sirsniņa izveidota ar pirkstiem (variants ar kopā saliktiem īkšķiem), bet nav tāda kā M. rāda:
- Kas tas ir?
- Nu, sirsniņu rāda.
- Nē. Tas ir sīpols! Tas izskatās pēc sīpola, nevis sirsniņas.
-
0 rakstair doma
- 2016.11.08, 16:34
- mazā ir apguvusi skaitli "miljons" (tūkstoš tūkstoši, kā es paskaidroju), un tagad par visu saka ka miljons tas un miljons šis. miljons dienas, miljons reizes, izēda pusdienās miljons karotes ar zupu.
-
0 rakstair doma
- 2016.10.17, 09:56
- jāpiezīmē, svētdiena bez saldumiem (un ievērojami mazāk datoru) bija daudz, daudz paciešamāka nekā sestdiena ar saldumiem un sekojošām bļaušanām un histērijām. cukurs ir inde.
-
1 rakstair doma
- 2016.10.16, 10:42
- mazā [dārziņā] iemācījusies spļaudīties un "es tev uzspļauju!" izteicienu. nācās diezgan strikti paskaidrot, ka tāda uzvedība mājās netiks paciesta.
***
vakar ikdienišķai saldumu ēšanai laikam pienāca gals un punkts. agrāk es viņai šad un tad iedevu kādu konfekti pēc vakariņām - ja vēders pilns un vairs neēdīs. tas, principā, tāds gājiens lai viņa pārstātu īdēt ka vēl grib ēst, un lai ātrāk iet gulēt. diežēl viņa izdomāja ka varbūt konfekti apēst var, bet īdēt nepārstāt. nu tad arī zaudē visas saldumu privilēģijas.
šorīt paēda auzu pārslu biezputru, dabūja vītinātu (itāļu) salami šķēlītes par desertu.
-
1 rakstair doma
- 2016.09.22, 18:18
- Vakarā mēs ar M. spēlējam tādas kā paslēpes. Piemēram, es nāku lai dotu viņai zobu birsti, bet M. ir paslēpusies (zem segas). Es saku - kur ir M.? - Nevaru atrast!
Es sāku "meklēt". Nav tur, nav te. Sāku taustīt kas tas par "aizdomīgu" kunkuli gultā. Paceļu segas malu: tur M. guļ, un sāk šņākt un savelk plaukstas par "ķepām".
- Kas tas ir? Vai tu esi lācis? Vilks?
- Nē
- Vai tā ir lauviņa? Vai tas ir tīģerītis?
- Nē, tas ir dumiķītis!
(Pēc tam vēl pati apjautājās, kas tas ir, dumiķītis. Atgādināju, ka par dumiķīšiem runā kaķis multfilmā ar lupatiņiem.)
-
2 rakstair doma
- 2016.09.17, 07:46
- Es uztaisu pilnu katlu ar popkornu, un ieberu divos traukos - meitai un sievai. M. skatās un sāk vaimanāt: kāpēc mammai tik daudz? Kāpēc viņai tik daudz? (Viens trauks ir ar pilns ar kaudzīti.) Es sāku stāstīt, ka visiem pietiks, un vispār - nevajag šitā izrunāties, ka kādam ir par daudz. Visiem pietiks.
Pēkšņi mazā atplaukst smaidā:
- Man ir laba ideja! Mamma popkornu neēdīs!
***
Vienā traukā popkorns apbērts ar sāli, otrā nav. Es prasu - iedod man lūdzu sāļo popkornu. Sāļais, protams, ir vērtīgais. Mazā paņem dažus no sāļā trauciņa, paņem pilnu roku ar nesālīto un pasniedz man.
- Liec mutē, būs garšīgs!
-
0 rakstair doma
- 5g
- 2016.08.29, 08:56
- Nosvinējām meitiņai 5 gadus.
Virtuves skapītī atradu un izmetu ārā no dziļām atvilktnēm 4.5 gadus vecas ķimeņu paciņas: laimīgi aizmirstas ķimeņu tējas, ko A. dzēra lai būtu vairāk piens.
Liekas, tikko mazajai bija 2 gadi, mēs stresojām kāpēc M. pārāk maz runā (nerunā), tagad jau 5 gadiņi un vāciski viņa, bez šaubām, runā pareizāk nekā es.
Bija ļoti karsta diena. Vispār, šogad vasara aiziet atvadoties ar kārtīgu karstuma vilni. 35℃. Arī gadā kad mazā dzima, bija diezgan karsts tajā dienā un arī otrā dienā pēc tam. Pēc tam atnāca mākoņi, atnāca vēsāks gaiss.
Aicinājām 6 bērnus, 3 netika (viena meitenīte ir prom atvaļinājumā Francijā, otra ģimene aizkavējās atvaļinājumā un vairs nevarēja paspēt, trešajiem [taizemiešu ģimenei] todien tieši bija jābūt kāzās). Bet īstenībā M. ir tik introverta ka ar tikai 3 draudzenēm ir pat tā kā par daudz. Vislabāk viņa jūtas kad ir ar vienu vai divām draudzenēm.
Sadāvinājām, tātad, Lego. No bērniem tādi mazāki komplekti (kastes pirku pats, no vecākiem tikai iekasējām pa 15€) - Rapunzel tornis, Cinderella kariete, Friends Frizētava, un Friends Hotdog ratiņi. No mums lielie komplekti - Frozen Arendellas pils, un Rapunzel lielais tornis. (Šis Rapunzel komplekts tagad jau izpirkts, un tādu tirgo tikai spekulanti pa 70-80€, lai gan reālā cena bija ap 40-50€.)
M. liek šos Lego ar lielu sajūsmu, pat dzimšanas dienā negribēja ar meitenēm skraidīt un pa piepūšamajām atrakcijām lēkāt, bet gribēja sēdēt pie galda un salikt Cinderellas komplektu. (Jāpiezīmē ka tie lielie komplekti kas no 6. gadi paredzēti, tieši tā arī ir - var salikt tikai caur lielu spiegšanu un dusmām - jo ir ļoti daudz mazas, sīkas detaļas. Tos mazākos komplektus kas 4,5-"gadīgajiem" rēķināti - saliek bez aizķeršanās.) Bet liek ļoti labi, ir smalka telpas izjūta un arī pirkstiņi drīz ietrenēsies tās sīkās detaļas noturēt.
-
1 rakstair doma
- (4g11m)
- 2016.07.30, 14:42
- vairs neskrien bļaujot "buču un samīļot" koridorā kad taisies iziet vienkārši uz veikalu. bērniņš pieaug...
***
dzimšanas dienām tagad pieeja šāda: vecāki paši nopērk kādas dāvanas grib, un izsniedz turziņas tiem kas nāks ciemos. pretī saņemot apmēram 20 eiro. piemēram, mums nāks 4 ciemiņi, un mēs nopirksim katram apdāvināšanai lego kasti ap 20-30 vērtībā, un katrs ciemiņš saņems jau sagatavotu dāvināmo (lai ciemiņiem pašiem nav jādomā ko un kā, un lai nenopērk nejauši vienādus lego komplektus utt), pretī dodot 20 15 eur. ļoti pragmatiski!
citādi ir tradīcija apdāvināt ar visādiem lētiem sūdiem kas jau pēc nedēļas būtu jāizmet, dirsā darbs un materiāls. bet lego nekad nav par daudz.
piemēram, to masīvo kaudzi ar Duplo klucīšiem kas mums ir, varētu kādam mazākam bērniņam atdāvināt pēc pāris gadiem...
-
1 rakstair doma
- (4g11m)
- 2016.07.25, 09:59
- Stresošana un skraidīšana sakarā ar dzimšanas dienas svinēšanu. Pieci gadi - tas ir diezgan īpaši.
Pirmo dzimšanas dienu mēs svinējām ļoti vienkārši, aizgājām pastaigāt pa parku, mums bija medus torte un viena svecīte. Uztaisījām bildes.
Otro dzimšanas dienu, šķiet, tā īsti pat nenosvinējām. Mazā tikko sākusi iet dārziņā. Tur bija kaut kāda apsveikšana, bet mājās neko nedarījām.
Trešo dzimšanas dienu nosvinējām Rīgā, Čili picā, tur bērnu svinības ir diezgan nopietna tēma. Interesanti ka trīs gados, bērniņi ir tādi diezgan nevarīgi, bet jau šo to māk. Bija ciemos "lauviņa" (meitene kas vada rotaļas - tādu ekstru Vācijā mēs atļauties nevarētu, pārāk dārgi būtu).
Ceturtā dzimšanas diena bija Berlīnē, ar dārziņa draudzenēm. Pirms tam paši bijām arī ielūgti uz dažu meiteņu svinībām, nu jā, bērni diezgan patstāvīgi, un vecāki var savā nodabā runāties, lai gan īsti par ko runāt nav, un arī diezgan bezjēdzīga tāda sēdēšana kamēr bērni ņemas. Mēs vedām uz tādu bērnu rotaļu zāli paspēlēties (lēkāt pa piepūšamajām atrakcijām, ložņāt pa konstrukcijām, skriet cauri tumšajam koridoram ar "spokiem"), apdāvināšana, paēšana, sveču nopūšana tortei, utt.
(Kas ir diezgan traki, Vācijā tā īsti neļauj sveces iededzināt un nopūst - ugunsdrošības risks telpās, saproties.)
Pēc tam bijām uz Britzer garten parku (ļoti smuks, ieeja maksas) lai bērni paplunčājas pa ūdeni. Un tā gandrīz līdz pašam vakaram, vispār.
Šogad piektā dzimšanas diena, bērni pavisam patstāvīgi. Tā doma ir, ka viņas pašas (bez vecākiem) varēs spēlēties.
-
0 rakstair doma
- (4g11m)
- 2016.07.14, 10:26
- šonakt pa nakti bija liela bļaušana jo mazajai kāju rāva krampji (pēdu). kādu gadu bija bijis miers, šķiet. laiks uzmeklēt kalciju un magniju...
šobrīd kaut kā ļoti miegojos - eju gulēt ap 22 vai agrāk, ceļos kā parasti ap 7iem (lai gan bija rīti arī kad 6os pamostos). tajā ziņā ļoti tāli šķiet laiki, kad mazā bija ap vienu gadu veca, tad es vēl cēlos ap 6iem, strādāju, līdz 10iem kad pārējie mostas, un jutos visai žirgti.
(taču tie pirmie 2 gadi daudz, daudz spēkus atņēma).
tagad ritms vienkāršāks - no 7 līdz 8 ir jāizvada mazā pa durvīm uz dārziņu, tad no 8iem līdz 17 darbs. un tad jau mazā ir atpakaļ no dārziņa. (dārziņš ap 16iem beidzas, bet vasarā jau ir visādas aktivitātes veicamas.) no pirmā augusta: vorschule (pirmsskolas grupiņa lielākajiem bērniem).
19:00 - biezie aizkari ciet, un sākas gulēt-iešanas aktivitātes. praksē gan tas izpaužas ka es staigāju mazajai pakaļ un saku - "mazgāsim zobus un gultā iekšā", bet viņa skandina "nē, es gribu vēl kauk ēst". tas ir, tā neuzkrītoši tiek veicināta vakariņu ēšana.
bet - pastāv tāds eksistenciāls nogurums. lai gan no otras puses, tas tikai nozīmē ka viss notiek lēnām un metodiski, lai bez jauneklīga spara.
vakar bija ļoti labas vakariņas. ķirši, tad biešu zupa (borščs - mazajai ļoti garšo), tad viena desas šķēle (fleischrotwurst) tad vēl sulas saldējums.
tad pāris pasakas, un miegam gatavs.
(citreiz ir vēl gultā gaudošana ka nē, vēders nav pilns, nevar vēl zobus mazgāt. tad vajaga ābola šķēli, vai maizi, vai siera gabaliņu, hz vēl ko, kamēr piedraud ka nu tagad viss, jāmazgā un jāguļ).
vakar pieliku ritenim pedāļus, mācīsies braukt. ("bmw kidsbike", mums aizdeva paziņas, lietotu par ~80€ nopirka).
-
0 rakstair doma
- 2016.07.10, 19:20
- Mazajai dārziņā ir draudzenīte no Taizemes (vārdā Menie, bet izrunā kā "Minnie", viņai arī ir daudz mantiņas ar Minnie Mouse bildēm). Mēs runājam par ģimenēm:
- Viņi nāk no Taizemes.
- No kurai zemes?
-
1 rakstair doma
- trolldad 4g10m
- 2016.06.14, 08:09
- Iestāstīju(-ām), tātad, mazajai ka viņai mēle paliek zaļa, kad melo. No tā vairāki secinājumi izriet. 1) Ne viss, kad saka nepatiesību, ir meli. Dažreiz tie ir joki. Var teikt, joks ir meli, kas ir pilnīgi nesvarīgi. Kad joko, mēle zaļa nepaliek.
2) Mazā cenšas noķert mirkli, kad mēle ir zaļa. Pasaka kautkādus melus un skrien pie spoguļa skatīties mēli. Es gan apgalvoju, ka mēle paliek zaļa tikai uz to brīdi kad melo, pēc tam nav zaļa.
3) Sekojoši protams cenšas melus teikt tā, lai neredz mēli. (Pieliek mutei priekšā plaukstu, vai arī aizgriežas lai neredzu.)
4) No meliem, vispār, vienīgie tādi nopietnie ir ka dārziņā viņu kāda meitene (A. vai L.) esot pagrūdusi vai kaut ko atņēmusi. (Nē, nu īstenībā L. un A. arī var būt diezgan negantas, bet M. mēdz izpušķot, un parasti pati ir nokritusi vai sasitusi kaut ko. Mēdz stāstīt lai viņu pažēlo. Bez tam viņa ir daudz lielāka par tām divām, vismaz uz pusi galvas garāka jau.)
5) Var pierādīt, ka saka patiesību, rādot mēli. Tad man, protams, būtu jātic.
No audzināšanas viedokļa šeit ir tāda nianse ka lai panāktu to, ka viņa nemelo (vai arī, ka melošanu ir viegli atpazīt) mēs paši viņai melojam. Es pieņemu, ka tiek ieaudzināta tāda kā apziņa, ka nedrīkst melot, jo tas tiks ātri atklāts, bet no otras puses - varbūt tas ir pārāk negodīgi pret bērnu?
-
6 rakstair doma
- 2016.05.23, 09:46
- mazā atceras, ka es kaut kad pirms gada (ja ne diviem) bijām lidojot uz Latviju lidostā nopirkuši čupa-čups lielo bumbu, un tur bija konfektes arī ar arbūza garšu. tagad pieprasa ka grib arbūza chupa-chups. a nav! nemaz tā nav viegli tādu nopirkt.
-
0 rakstair doma
- (4g9m)
- 2016.05.20, 08:46
- Mazā joprojām saka "ļokastis" un "ļitamīns". Tas "ļokļēks" ko nevarējām saprast, izrādās ir "corn flakes", ko gribas "brokastīs".
***
Atgadījums autobusā. Mazā pirmdienās brauc pie logopēda, trenēties runāt (un arī mācās vāciski). Parasti braucam ar divstāvu autobusu, augšējā stāvā. Tagad kokiem zari noliekušies un skaras dažreiz sitas pret jumtu, taisot troksni.
- Tas ir koks! Viņam vajag nogriezt matus.
-
0 rakstair doma