- 2017.03.05, 10:25
- Es kaut kā biju iedomājies ka Džemma Skulme ir bagātāka, jo tomēr slavena māksliniece - tātad viņas darbi ienes ievērojamas summas?
Bet nē, izrādās mākslinieces ģimene nevar (vai negrib?) samaksāt par māju(!) Mežaparkā(!) 291 eiro/mēnesī nodokli.
"Vienam kvadrātmetram zemes vienā vietā Mežaparkā tirgus vērtība ir 70 līdz 100 eiro, [...] kvadrātmetrs maksā līdz 180 eiro."
Manuprāt, ja cilvēks grib dzīvot elitārā rajonā, bet negrib sabiedrībai maksāt abilstošos nodokļus par dzīvošanu tur, šis cilvēks uzvedas kā draņķis. Tas burtiski ir: "es gribu dzīvot mājā kas ir vērta miljonus, rajonā, kur miljonāri dzīvo, bet negribu maksāt nodokli."
Un man tā kā bail ir, ka Latvijas kapitālistiskā sabiedrība tam piekritīs - jo kapitālisma pamata princips ir tāds: bagātie un varenie nodokļus nemaksā, bet viss valsts iekārtas smagums tiek uzlikts nabadzīgajiem un vidusslāņa apakšai. Bagātie saņem visādas nodokļu atlaides (nu, māju īpašnieki, zemes īpašnieki, uzņēmumu īpašnieki), bet pilnu nodokļu smagumu nes darba ņēmēji un tie kas mājokļus īrē.
Ļoti raksturīgs ir piemērs ar Warren Buffett māju Kalifornijā (Laguna Beach), kur spēkā ir t.s. "Proposition 13." - ka "adopted by California voters in 1978, mandates a property tax rate of one percent, requires that properties be assessed at market value at the time of sale, and allows assessments to rise by no more than 2 percent per year until the next sale.", ierobežojot nodokļu celšanu māju īpašniekiem.
Teorētiski tas nozīmē ka rajonam būtu jābūt raibam un dzīvespriecīgam, tajā visi miljonāri un strādnieki draudzīgi sadzīvo, utt., utt.. Bet zini kāds ir reālais rezultāts?
"in 2003 financier Warren Buffett announced that he pays property taxes of $14,410, or 2.9 percent, on his $500,000 home in Omaha, Nebraska, but pays only $2,264, or 0.056 percent, on his $4 million home in California."
Māja ir vērta 4 miljonus, bet sabiedrība saņem nodokļos tikai $2,264. Savukārt Omahā, kur viņš reāli dzīvo, un kur ir daudz sociālistiskāks nodokļu režīms, par $500'000 vērtu mājokli, viņš sabiedrībai maksā $14,410 nekustamā īpašuma nodokli. (Un Laguna Beach gadījumā ir tā ka bagātnieki nemaksā neko, un sekojoši arī valsts atbalsts nabadzīgajiem ir nekāds.)
Un jā, mans uzskats par nekustamo īpašumu ir pilnīgi pretējs kapitālistiskajam "privātīpašums ir svēts"/"NĪ ir zagšana". Es vairāk nosliecos uz sociālistisko "visa valsts zeme pieder iedzīvotājiem, un par atļauju nododot kaut ko lietot savā privātīpašumā, sabiedrībai ir jāsaņem atbilstoša atlīdzība". Un ja cilvēks kas uz tās zemes (mājas) tup, nevar samaksāt nodokļus, tad zemei/mājai ir jānonāk kāda cita īpašumā, kurš to izmantos produktīvi, un nodokļus maksās atbilstošā apmērā. (Un summāri visa sabiedrība no tā iegūs. + Freedom to roam - nevar ierobežot iezīvotāju tiesības pārvietoties savā valstī - arī pa "privātu" zemi.)
Kas izriet no šāda skatījuma? Tas, ka ja Mežaparks ir elitārs rajons, tad to eliti ir jāslauc bez žēlastības. Tā, lai budžetā nauda ripo skanēdama. Un ja Džemma kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav produktīva (nespēj nopelnīt atbilstošu naudiņu, nav atbilstoša naudas plūsma), viņai 1) māja ir jāpārdod, iegūstot tos dažus miljonus apgrozāmu līdzekļu, 2) jāpārceļas uz kādu rajonu kur nav elitāri īpašumi, un jādzīvo atbilstoši saviem reālajiem ienākumiem. T.i., ja viņa tagad ir pensionārs, strādāt (pelnīt) negrib - dodas atpūtā uz "pensionāru" rajonu, māju nododot rīcībā kādam citam, kurš kā haizivs grib peldēt, cīnīties, pelnīt, un attiecīgi atalgos sabiedrību par iespēju dzīvot šajā mājā, šajā vietā.
(Ja miljonārs negrib maksāt attiecīgu NĪ nodokli, viņam ir visas iespējas dzīvot pļavnieku dzīvoklītī, sveicināt kāpņu telpas kaimiņus un pirkstus nemētāt.)
Kapitālisms, savukārt, nozīmē ka bagātie nodokļu likumus raksta paši sev. Dīvaini gan, cik ļoti Latvijas sabiedrība pavelkas uz to ideju par to ka pirmajam (vai vienīgajam) īpašumam pienāktos kaut kādas atlaides. Tas ir tā it kā katra iedzīvotāja galvā sēdētu maziņš kapitālists, kurš čukst, "tas nekas, kādreiz gan tu arī būsi kapitālists miljonārs, un tad tu taču negribētu šādus nodokļus maksāt!". Tas ir it kā Latvijas sabiedrība būtu Star Trek Ferengi hiper-kapitālisti, kur strādniekiem smadzenes ir tā izskalotas, ka šie nevis domā kā cīnīties par savām tiesībām, neapvienojas arodbiedrībās, bet katrs tikai sapņo pats kādreiz kļūt par ekspluatatoru.
Vai arī - cilvēks savā nabadzībā vairs neapjēdz, ka, ja viņš godīgi samaksās nodokļos savus 3500 gadā, un ja ieviest progresīvo nodokli, un nepieļaut ka kapitālisti saraksta visādus izņēmumus (loophole) paši sev, tad miljonārs maksās 100x vairāk, un iekasētie nodokļi strādās sabiedrības labā (kā Dānijā, Somijā).
***
OK, Latvijas gadījumā jāpiekrīt - nodokļi ir zagšana. Iekasētie nodokļi nestrādā sabiedrības labā. Tos aprij Latvijas valsts pārvaldes aparāts. Visi sīkie referentiņi, nodaļas un vadītāji. Sīki gariņi, saņem savas drupačas personīgi nepelnīto nodokļu maizē dzīvojoties? Vai kādreiz tie solītie tūkstoši birokrātu no valsts aparāta tiks atlaisti?
Bet pat ja varētu izmainīt valsts pārvaldi, kā izmainīt caurumu iedzīvotāju domāšanā? Kur paurī ielikti 90-to gadu neo-liberālās ideoloģijas saukļi "nodokļi ir zagšana", "valdība ir bezjēdzīga", "privātīpašums ir svēts", "visu varu privātajam kapitālam"? - 24 rakstair doma
- 6.3.17 15:29 #
-
te drīzāk ir vērts uzdot jautājumu - kāpēc nepieciešams pirkt māju vai dzīvokli? tā nav nekāda absolūta nepieciešamība.
personīgi uzskatu, ka pat vidusslānim ar mazākiem ienākumiem nekustamo nevajag pirkt. nav nepieciešams (nav ekonomiska pamatojuma!). - Atbildēt
- 12.3.17 13:01 #
-
Pričom te obligāti pirkt? Piemēram, man puse mājas ir effectively mantojumā no vecmāmiņas, kas kopā ar vectēvu māju uzcēla, savām rokām ar savu darbu un par savu naudu.
Viņi vēlējās, līdzīgi kā lielākā daļa cilvēku, kuriem ir bērni, lai viņu bērniem būtu atspēriena punkts -- sava vieta, jā, sava dzimtas ligzda. Un "dzimtas mājas" nav nekas fucking yesterday -- tā ir normāla prakse, ja ir tāda iespēja un tā tiek izmantota.
Tie cilvēki, kuri ir iegādājušies īpašumu uz noteiktiem nosacījumiem vai dabūjuši to mantojumā rēķinājās ar noteiktām izmaksām un privātīpašuma sistēmu, kurā tas notiek. Ir, protams, jauki teikt "nu, tad lai rēķinās tagad ar kaut ko citu", bet es gan tomēr teiktu, ka viešot tāda mēroga izmaiņas, kas ietekmē 80% Latvijas iedzīvotāju (pēc 2014. gada eurostat datiem) -- lai arī konkrēti, cik saprotu, ar nodokļu extra slaukšanu nodarbojas pamatā Rīga,-- derētu tomēr parēķināt nedaudz tālāk.
Kas būtībā notiek tad, ja esošā nodokļu likme turpinās un privātīpašumu nodokļu izmaksas liedz lielai daļai to īpašnieku tos uzturēt?
Pirmkārt, protams, viņi ir spiesti pārdot mājas un īpašumus.
Attiecīgi, tā kā šis process ir vairāk vai mazāk masveida, tad īpašumu cenas krītās.
Attiecīgi, tie, kuriem īpašumi ir vēl hipotēkā, vēl papildus paliek parādā bankai, ja pārdošanas cena nesedz hipotēkas cenu.
Uzpircēji, savukārt, ņemot vērā šo nodokļu sistēmu var būt vai nu extra bagātnieki -- kādu nav daudz un kuriem liela daļa no šiem īpašumiem nahren nav vajadzīga,-- vai arī biznesmeņi, kuri vēlas ar šiem īpašumiem nopelnīt.
Savukārt, lai nopelnītu, tiem pašiem biznesmeņiem acīmredzami ir jāieliek nodokļu cenas īres cenā.
Kas notiek? Vidusslānis tiek izlikts no savām mājām un sāk maksāt īrī, nopelna uz to visu to, savukārt, nekustamo īpašumu lielākie spēlētāji. Dubults profits viņiem -- pirmkārt, nopirkt īpašumus par sviestmaizi, otrkārt -- dabūt vēl vairāk īrnieku.
Kur te ir kāds labums no tā valstij es īsti neredzu.
Es tikai redzu, ka konkrēti Rīgas domes piekoptā NĪ politika vēl vairāk rada noslāņošanos un korupcijas iespējas manipulējot ar nodoklīem, lai izdabātu, kam grib. Re kā Skulmei iedeva atlaidi... bet varēja arī neiedot, vai ne?
Pie tam, kā jau teicu citur, man galīgi negribētos, ka, teiksim, Mežaparks vēl vairāk pārvēršas par mini-Jūrmalu, kur var atļauties dzīvot tikai miljonāri. Tā nav laba prakse, kad ir geto un elitārie rajoni, tas ir tikai viens solis līdz tam, ka Mežaparkam apkārt ir žogs un automātiem bruņota apsardze. - Atbildēt