- 12.3.17 13:01
-
Pričom te obligāti pirkt? Piemēram, man puse mājas ir effectively mantojumā no vecmāmiņas, kas kopā ar vectēvu māju uzcēla, savām rokām ar savu darbu un par savu naudu.
Viņi vēlējās, līdzīgi kā lielākā daļa cilvēku, kuriem ir bērni, lai viņu bērniem būtu atspēriena punkts -- sava vieta, jā, sava dzimtas ligzda. Un "dzimtas mājas" nav nekas fucking yesterday -- tā ir normāla prakse, ja ir tāda iespēja un tā tiek izmantota.
Tie cilvēki, kuri ir iegādājušies īpašumu uz noteiktiem nosacījumiem vai dabūjuši to mantojumā rēķinājās ar noteiktām izmaksām un privātīpašuma sistēmu, kurā tas notiek. Ir, protams, jauki teikt "nu, tad lai rēķinās tagad ar kaut ko citu", bet es gan tomēr teiktu, ka viešot tāda mēroga izmaiņas, kas ietekmē 80% Latvijas iedzīvotāju (pēc 2014. gada eurostat datiem) -- lai arī konkrēti, cik saprotu, ar nodokļu extra slaukšanu nodarbojas pamatā Rīga,-- derētu tomēr parēķināt nedaudz tālāk.
Kas būtībā notiek tad, ja esošā nodokļu likme turpinās un privātīpašumu nodokļu izmaksas liedz lielai daļai to īpašnieku tos uzturēt?
Pirmkārt, protams, viņi ir spiesti pārdot mājas un īpašumus.
Attiecīgi, tā kā šis process ir vairāk vai mazāk masveida, tad īpašumu cenas krītās.
Attiecīgi, tie, kuriem īpašumi ir vēl hipotēkā, vēl papildus paliek parādā bankai, ja pārdošanas cena nesedz hipotēkas cenu.
Uzpircēji, savukārt, ņemot vērā šo nodokļu sistēmu var būt vai nu extra bagātnieki -- kādu nav daudz un kuriem liela daļa no šiem īpašumiem nahren nav vajadzīga,-- vai arī biznesmeņi, kuri vēlas ar šiem īpašumiem nopelnīt.
Savukārt, lai nopelnītu, tiem pašiem biznesmeņiem acīmredzami ir jāieliek nodokļu cenas īres cenā.
Kas notiek? Vidusslānis tiek izlikts no savām mājām un sāk maksāt īrī, nopelna uz to visu to, savukārt, nekustamo īpašumu lielākie spēlētāji. Dubults profits viņiem -- pirmkārt, nopirkt īpašumus par sviestmaizi, otrkārt -- dabūt vēl vairāk īrnieku.
Kur te ir kāds labums no tā valstij es īsti neredzu.
Es tikai redzu, ka konkrēti Rīgas domes piekoptā NĪ politika vēl vairāk rada noslāņošanos un korupcijas iespējas manipulējot ar nodoklīem, lai izdabātu, kam grib. Re kā Skulmei iedeva atlaidi... bet varēja arī neiedot, vai ne?
Pie tam, kā jau teicu citur, man galīgi negribētos, ka, teiksim, Mežaparks vēl vairāk pārvēršas par mini-Jūrmalu, kur var atļauties dzīvot tikai miljonāri. Tā nav laba prakse, kad ir geto un elitārie rajoni, tas ir tikai viens solis līdz tam, ka Mežaparkam apkārt ir žogs un automātiem bruņota apsardze.