- 2015.10.07, 11:11
- Belēvičs (ZZS), protams, apdirsīsies un teiks ka nav tā bijis domāts, un īstenībā ideja ir citāda, un bla bla bla.
"Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. [...] pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai."
Interesants vispār arī pats izvēlētais termins, "maksātspējīgiem". Tas ir, kad visi nodokļi samaksāti, lai nodrošinātu valstī bezmaksas medicīnisko aprūpi, un ja vēl nauda ir palikusi drusku pāri, tad cilvēkam šī "bezmaksas" medicīna nepienākas, lai tik pogā vaļā. Un tikai kad pašam naudas vairs nav (nez pēc kā to noteiks, vai nāksies cilvēkam pasludināt bankrotu, lai iegūtu šo "maksāt nespējīgā" statusu?), tad varēs atkal tikt pie paša nodokļu apmaksātās "bezmaksas" medicīnas.
Dažreiz nostaļģija velk uz Latviju, bet šādi reality-check lieliski atgādina ka viens no primārajiem iemesliem bēgt uz Vāciju bija veselības aprūpes sistēma.
***
Kas interesanti, Vācijā veselības sistēma sastāv no 3 daļām. Pirmais, (gandrīz) visi pakalpojumu sniedzēji (ārstu prakses, slimnīcas, lielie institūti) ir privātas struktūras. Viņi no valsts saņem finansējumu, bet neko daudz vairāk. Otra daļa ir publiskā obligātā veselības apdrošināšana. Tā nodrošina finansējumu. Apdrošināšana ir apmēram 15% no darba algas, lai gan pat ne tā... Ja ir minimālā alga 410€, tad darba devējs papildus vēl pārskaita 150€ darba ņēmēja apdrošinātājam (slimokasei). (Tātad darba devēja izmaksas par vienu darbinieku kopā ir 560€ mēnesī. Sanāk, veselības apdrošināšanas slogs no minimālās algas ir gandrīz 27%. Bet parasti apdrošināšana ir 15.5% no darba algas. Piemēram, ja alga ir 4600€, apdrošinātājs paņems 713€ mēnesī.)
Trešā daļa ir privātā obligātā apdrošināšana. Tas ir, ja sanāk izdevīgāk maksāt privātajam apdrošinātājam, nevis publiskajai apdrošināšanai atdot 15.5% no algas, var slēgt līgumu ar privāto apdrošinātāju. Pie privātā, mēneša maksājums tagad ir apmēram 250€ (un pieaug...). Kā redzam, ja alga ir virs 1600€, tad izdevīgāk būtu pie privātā. Bet šeit ir stiķis - pēc tam atpakaļ pie publiskās apdrošināšanas vairs tevi neņems. Ja esi pārgājis uz privāto apdrošināšanu, tad tik maksā ragā, arī ja alga krītas, vai zaudē darbu, utt, utt. Valsts par tevi vairs nerūpēsies. Tāpēc tas ir liels risks - var palikt reāli dirsā. (+pie privātā var iet tikai darba ņēmēji ar algu virs 4575€ mēnesī, pašnodarbinātie un brīvo profesiju pārstāvji - Freiberufler, kā advokāti un programētāji(!)).
Tā ka cilvēki labāk izvēlas tos 15.5%* maksāt un neraustīties - jo tad skaidrs ir ka esi nodrošināts vienalga lai kas notiek ar taviem ienākumiem.
***
Nez kā toreiz beidzās 2010. gada Sarmītes Ķikustes (JL, tagad V) analfabētiskā likumdošanas iniciatīva ieviest sauso likumu 1. septembrī? Toreiz portālos rakstīja ka Saeima grozījumus pieņēma, bet kurā brīdi tad tas likums nosprāga? Vai arī varbūt tomēr šogad nevienā krogā alkoholu 1. septembrī netirgoja?
___________________________________
* no 2015 gada, 14.6% - 17 rakstair doma
- 8.10.15 06:06 #
-
Interesanti, ka pēc būtības Vācijā jau ir tieši tāda sistēma, kādu grib ieviest Belēvičs. Es par to trešo daļu – ja esi to izvēlējies, tad tevi vairs atpakaļ nelaiž un maksā tik ragā.
- Atbildēt
- 8.10.15 09:29 #
-
Viena no Belēviča pamataktivitātēm ir vai uz pusi samazināt valsts līdzfinansējumu privātajām medicīnas pakalpojumu struktūrām, visu grūžot valsts slimnīcās. Viens no argumentiem ir, ka nauda nepieciešama arī valsts galvoto kredītu nomaksai (tb atzīstot, ka valsts slimnīcas ir kā caura muca: kredītus grābj cik uziet, taču neprasmīgās saimniekošanas dēļ atdot nespēj). Tb nekādu paralēļu ar autora minēto sistēmu.
- Atbildēt
- 8.10.15 10:14 #
-
Paralēles bija ar to, ka tie, kas sākuši izmantot maksas medicīnu, neļaus atgriezties izmantot valsts apmaksātos pakalpojumus.
Tas nav par to, kā būvēta Latvijas sistēma ir cik Belēviča aktivitātes ir jēdzīgas. - Atbildēt
- 8.10.15 10:30 #
-
Nekādu paralēļu. Vācijā ir runa par apdrošināšanu, aber Belēvičs no tevis iekasēs publisko apdrošināšanu kā līdz šim, tikai, ja kaut reizi aiziesi pie privāta zobārsta, nevienā valsts sistēmas medicīnas iestādē vairs nelaidīs, tb nāksies apdrošināt sevi dubultā (pie tam pie mums privātpersona nemaz nevar sev veselības apdrošināšanas polisi dabūt, viss caur darba devēju iet).
Bet jēdzīgi tas ir, protams. Kopš valsts iehavoja un iztērēja citām vajadzībām pensiju fondu, visas tās sociālās štelles baisais slogs. Un ja cilvēks jūtas slikti, aiziet pie ģimenes ārsta, tam arī kaut kas nepatīk, uzraksta norīkojumu, teiksim, uz tomogrāfu - gaidi rindā pusgadu vai vairāk. Aber kad rindu esi sagaidījis, saņem atbildi: vo nu jau par vēlu, ja pirms pusgada ar savu audzētu būtu atnācis, tad būtu cita runa. Aber ja skriesi pārbaudīties pie privātā, tad nu mīlīt, apstaigā radiniekus vai mēģini caur ziedot.lv operācijai naudu sadabūt. Domāju, valsts socnodrošināšanas izmaksas ievērojami saruks. :)
Cilvēkiem, kas nav ar medicīnas sistēmu saskārušies, varētu patikt. - Atbildēt
- 8.10.15 10:37 #
-
Apdrošināšana vai tas, ka maksā uz vietas skaidrā, ir tikai tas, kā tas ir organizēts. Un to, ka Latvijā ir bardaks ar visām lietām, es ticu.
Bet ja Vācijā tā patiešām ir, ka vairs nevari atgriezties uz valsts apdrošināšanu, pat ja esi zaudējis savu labi atalgoto darbu un notērējis visus savus iekrājumus, tad tas man arī neliekas cilvēcīgi. - Atbildēt