- 2010.12.08, 13:33
- Lasot komentārus rakstā par to ka ANO ir norādījis ka Latvijas valstij jāizbeidz iejaukšanās iedzīvotāju privātajā dzīvē uzspiežot (mums) kautkādus likumus kā oficiālos dokumentos rakstāms vārds uzvārds, rodas izpratne ka Latvijā ir uzvarējusi demokrātija.
Jo, izrādās, vārdu un uzvārdu rakstības uzspiešanu paši iedzīvotāji karsti atbalsta. Tas ir, latvietis mazais ir iemīlējis savu lielo brāli un karsti vēlas lai viņam diktētu, kā pasē uzvārdu rakstīt, kādu vārdu bērnam dot, kādu vārdu pašam izvēlēties.
Lai kāds, bet idiokrātija joprojām ir demokrātijas paveids. - 68 rakstair doma
- 8.12.10 19:44 #
-
Jā, "ceļo cik patīk" attiecīgi pie šādiem apstākļiem vai nu nav iespējams, vai ir apgrūtināts, un noteikti tam nav nekāda sakara ar "patīk". Nepatīk, ka katram imigrācijas posteņa darbiniekam jāskaidro lietas apstākļi. Bez tam, ka tas krīt uz nerviem, tas vienkārši tērē laiku un naudu.
- Atbildēt
- 8.12.10 20:06 #
-
Piemēram, personām ar cittautiešu cilmes uzvārdiem ļaut IZVĒLĒTIES ko viņš vēlas redzēt SAVĀ LR pilsoņa pasē (es atzīstu, ka zinu un apzinos, ka LR pase ir LR īpašums, bet uzskatu, ka primāri tas ir mans ceļošanas dokuments): Chasserat vai Šaserā? Piezīmēsim, ka Šaserā mašīnlasāmā vidē izskatās kā "SASERA" un nemaz nav līdzīgs "CHASSERAT".
Personām, kurām vienam no vecākiem ir cittautiešu cilmes uzvārds, dzimšanas apliecībā rakstīt tā vecāka uzvārdu ORIĢINĀLRAKSTĪBĀ, mūsu piemērā ar nabaga Jean-Marc Chasserat tā arī rakstīt. Ja LR vēlas un konkrētais indivīds piekrīt, tad speciālā ailē ierakstīt lokalizētu versiju "Žans-Marks Šaserā", kuru varētu izmantot, ja par šo indivīdu sacerētu dzejoļus, citur literatūrā vai kā alternatīvu. Dokumentos, kas paredzēti lietošanai LR teritorijā izmantot primāri oriģinālrakstības personvārdu, kopā ar lokalizēto versiju. - Atbildēt
- 8.12.10 20:09 #
-
da ne sūda tev nav taisnība - pasē rakstīt tikai un vienīgi reģistrācijas kodu binārajā un decimālajā pierakstā un pirkstu nospiedumus
vot ir optimāls risinājums! nevis Pieci pirksti dibenā ķīniešu hieroglifos blakus šis šau šai uzvārdam
nav valstij iespējams pārbaudīt papildus ieraksta būtību un pareizību ;) - Atbildēt
- 8.12.10 20:16 #
-
Šiem izteikumiem nav citas argumentācijas kā tikai "nesūda tev nav taisnība". Tādi diskusijas paņēmieni ir nekonstruktīvi. Vēl to sauc par demagoģiju :)
- Atbildēt
- 8.12.10 20:19 #
-
tavs piemērs ir klaji šovinistis citu rasu, nāciju un tradīciju cilvēkiem, kuriem, kā pierāda wats ir tiesības saukties kā viņi vēlas saukties ;D
- Atbildēt
- 8.12.10 20:44 #
-
francijā jaundzimusī annužīte nekad nekļūs par annužīti jo tēvs anužs un māte anužiene!
vot i visa diskriminācija no tā kurā pusē alpiem dzimis - Atbildēt
- 8.12.10 20:52 #
-
Sniegtajā piemērā ir par maz faktu.
Ja Anužs un Anužiene ir Lietuvas pilsoņi, viņu bērns ir Lietuvas pilsonis, lai vai kur nebūtu dzimis, un attiecīgi, paņemot viņas pilsoņa pasi Lietuvā, lai vai kas nebūtu rakstīts Francijā (vai jebkur) izsniegtajā dzimšanas apliecībā, esmu diezgan droša, ka viņai ir labas šances būt par Anužīti, ja viņa to vēlas.
Ja Anužs ir Francijas pilsonis, droši, ka pasē rakstīts Anuzs. Ja māte ir arī Francijas pilsone, viņai hipotētiski pasē var būt rakstīts ļoti daudz kas, piem. Anuziene vai Anuzs. Bērns, saņemot Francijas pilsonību un pasi šai gadījumā (jo vecākiem atšķiras uzvārdi) varēs izvēlēties starp Anuzs un Anuziene. - Atbildēt
- 8.12.10 20:54 #
-
un lūk arī diskriminācija, jo viņa ir Annužīte ;) nevis Anuzs vai Anuziene neskatoties uz to, kas ir vai nav pilsonis ;D
bet šāda problēma ir arī latvijā, tā kā tā ;D - Atbildēt
- 8.12.10 21:01 #
-
Es atvainojos, ja viņa vēlas būt Annužīte, tad viņa vienmēr var pretendēt un pieņemt Lietuvas pilsonību, pierādot savas vēsturiskās saknes un kļūt par Annužīti. Es pieņemu, ka, ja vecāki ir Francijas pilsoņi, viņi ir izvēlējušies to apzinoties, ka Francijas Republika viņiem pēc noklusējuma nevar piešķirt lietuviešu tradicionālos uzvārdus. Pilnīgi neesmu droša, bet, varbūt, ja viņi vēršas Francijas tiesās un pierāda savu lietuvisko cilmi un vēlmi saglabāt lietuviešu uzvārddošanas tradīciju, par spīti Francijas pilsonībai, iespējams, ka tiesa apmierinās viņu prasību. Tiešām neesmu stipra jurisprudencē, bet varbūt, ticami, ka tādi gadījumi ir bijuši, jo frančiem ir lielas marokāņu, alžīriešu u.c. ziemeļāfrikas diasporas un gan jau, ka ir bijuši cunduri ar tiem uzvārdiem. Uz tāda precedenta pamata lietuviešiem varētu būt labas izredzes.
- Atbildēt