watt

"par jebkuriem pakalpojumiem ir jāmaksā tam, kas viņus izmanto " - pilnīgi nepiekrītu.

sabiedriskie pakalpojumi ir jāsubsidē: it īpaši sabiedriskais transports. lai nebūtu kā tagad, kad cilvēks ar auto atiezis zobus smejas, kā pensionāri nevar par biļeti samaksāt (jo transporta biļete neadekvāti dārga) - vajag tā, ka tas, kam pietiek naudas auto nopirkt, no nodokļiem arī tā kārtīgi samaksā par sabiedrisko transportu (subsīdijas veidā), tā ka pašam pēc tam ar auto negribas braukt, bet gribas ar lēto, ātro metro labāk.

no šitās "maksā tas, kas izmanto" izpratnes ir jākratās vaļā. ir jāpieņem jauna: maksā tad kad nevajag, lai tad kad pakalpojumu savajadzēsies, maksāt nevajadzētu.

eermaniitis

interesanti gan ;)

maksā kad nevajag! ;DD

tu negribi samaksāt par kaut ko ko tev nevajag un varbūt nekad dzīvē nevajadzēs? bet maksā tagad un katru gadu? ;)

par auto jāmaksā tam, kas auto lieto un viņam jāmaksā par to kur cikos un kā brauc nevis par vilcienu vai lidmašīnu vai jūras spēku mīnu kuģi - jāmaksā par nobrauktajiem kilometriem, laiku, kurā izmanto sabiedriskos ceļus un vietu, kuru ar savu auto aizņem radot vai neradot sastrēgumus - bez tā vēl par benzīnu un ceļa nodokli

savukārt, tam, kam auto nepieder nav jāmaksā par ceļu lietošanu, bet ja šamais ir kaut kur apmeties, ir jāsamaksā par pieejamību - tobiš par to, par ko rūpējas viņa pašvaldība, lai varētu nogādāt sabiedriskos pakalpojumus viņa, kad viņam vajadzēs

atšķirībā no tavas nākotnes vajadzības, viņš maksā par šodienas pakalpojumu - ceļu stāvokli un attālumu līdz viņam ;)

un nevajag te dzīt demagoģiju par nākotnes vajadzības vai pakalpojumu foršumu - mums komunismu solīja 80 gados!!! ;) ņe verju! es sapiķošu par šodienas labumiem a rītdienas ieliec savā pieliekamajā - man nevajag!

watt

pilnīgi nepiekrītu. princips ir - visi maksā NEDAUDZ, neatkarīgi no tā vai kādam vajadzēs vai nevajadzēs. (nevis kā pie tevis - tie kam savajagas, maksā DAUDZ, līdz pat bankrotam.)

jā, obligātā veselības apdrošināšana ir tieši tas: tu visu mūžu maksā (nedaudz) par vēža ārstēšanu, un ceri, ka tev nekad šo pakalpojumu nevajadzēs saņemt.
(un nevis kā ASV veselības "aprūpes" sistēma - tie kas saslimst ar vēzi, dabū visu iedzīvi pārdot, un vēl parādos iekuļas līdz ausīm... tā lai tie, kas nesaslimst, varētu "ietaupīt" un nedaudz bagātāk dzīvot.)

vot tieši ar bailēm no "komunisma" letiņus arī appiš. a tu paskaties kā vācijā, zviedrijā sabiedriskie pakalpojumi strādā.

Berlīnē tu pērc mēnešbiļeti visiem transportiem (ap 60 eiro), bet brauc katrs pēc vajadzības, cits mazāk, cits vairāk - cits tikai ar vienu metro līniju, cits ar visiem s-bahn un autobusiem un tramvajiem. tu maksā nedaudz vairāk katru dienu, lai tad kad savajadzēsies vienu mēnesi visu Berlīni aktīvi apbraukāt, neielidotu uz 200 eiro par atsevišķajām biļetēm.

un arī par ceļiem, tu domā būtu nodoklis pēc odometra rādījuma jāmaksā? (starp citu, jau sāk parādīties apdrošinātāji, kas atkarībā no nobraukto kilometru skaita piedāvā polises, tb ar loģiku ka tie kas brauc mazāk, arī OCTA/KASKO varētu lētāku dabūt, jo viņiem mazāks risks iekļūt avārijā... lai gan tas arī ir pret apdrošināšanas loģiku, jo te tu atkal maksā par pakalpojumu, kuru ceri nekad neizmantot.)

eermaniitis

tas, kurš brauc ar velosipēdu NEMAKSĀ par s-bāni

nedirs rūtainu! kā maksājumi sadalās starp lietotājiem, tas cits stāsts!

eermaniitis

vēlreiz norādīšu - ir lietotāji un ir nelietotāji = maksā lietotāji
ir tādi, kuri maksā par lietošanu un tādi, kas maksā par pieejamību

NĪ nodoklis ir pieejamības, nevis lietošanas jautājums - pieejamība šajā gadījumā atspoguļojas kadastrālajā vērtībā - cik dotā vieta un viss apkārt ir attīstīts un civilizēts - bet konkrētā vieta var būt arī drupas, kas nav pielietojamas pat jāņu ugunskuram - sakarā ar labu apkārtējo stāvokli, arī šī vieta skaitās "laba" un "labāka" kā hektārs aramzemes kaut kur zilupē, kur līdz jūrai un forumcinemas ir puse dienas pa izdangātiem ceļiem - loģiski, ka viņiem par "pieejamību" ir jāmaksā mazāk kā jūrmalas labumu lietotājiem vai nelietotājiem, bet vietas aizņēmējiem

tas, ka sociāli nepatīkami ir mainīt dzīves vietas utt, tad ko padarīsi - toties pārdodot vienā vietā var nopirkt ko labu otrā

tiesibsargs

vispār jau varēji paizglītoties. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/elle_latvijas_nodoklu_paradize/

eermaniitis

un ko revolucionāru var uzzināt lasot beletristiku nē bet publicistiku?

tas ir kāds zinātniski citēts raksts vai vismaz recenzēts?

watt

sk. arī Morten Hansen prezentāciju (un video) - http://www.bsf-latvija.lv/lv/vesture/bsf-4-foruma-materiali/

kāpēc dāņi nodokļus maksā un nepīkst.

eermaniitis

cienījamais melnbikša kungs varēja gan pats paņemt rokā kādu ekonomikas teorijas grāmatu un atklāt, ka nodokļu loma neaprobežojas ar sociālā taisnīguma principiem vien - kā ikvienam šai pasaulē, arī nodokļi nav tikai sociālais taisnīgums ;D

bet šāda aprobežotība latvijas žurnalistikā nav nekāds retums un nevar jau prasīt no radošajiem prātiem iedziļināties kaut tajā tēmā kura tiek apskatīta, jo svarīga jau nav tēma, bet tas ko vēlas pateikt - izteiksmes brīvība tā teikt ļauj muldēt jebkādas mulķības ;) un papīrs (šajā gadījumā pikseļi) pacieš visu ;DD

tiesibsargs

tu pat humanoīda uzvārdu nespēj pareizi uzrakstīt, kur nu vēl sakarīgi noformulēt savu domu.

ko tu ar šo savu murmuļpenteri gribēji pateikt? skaidrs, pikseļi pacieš visu, arī tukšu diršanu.

eermaniitis

to arī gribēju teikt - sociālā taisnīguma princips ir tikai daļa no nodokļu lomas un praktiski izpaužas visā savā skaistumā sociālajos maksājumos

bet bez sociālā nodokļa (un visām viņa dalītajām likmēm) pastāv vēl virkne nodokļu un katram ir savs mērķis (vismaz vajadzētu tādam būt), kuros sociālā taisnīguma princips gan tiek izmantots, bet netiek pieņemts kā vadmotīvs - akcīzes nodoklis par piemēru ;)

tiesibsargs

a kur tajā rakstā ir teikts, ka soc. taisnīguma princips ir vienīga nodokļu funkcija?

+ tu anyway neuzmanīgi lasi, jo rakstā runa ir par divām funkcijām, dooh...

eermaniitis

viena rindkopa neskaitās - tā tāpat netiek analizēta vai izmantota turpmākajā rakstā, kura vadmotīs ir "kopējā labklājība" un " kopējā labuma" nespēja personalizēties katram konkrētam indivīdam, par ko jau ierēcu pie sevis!