- 2010.07.23, 12:00
- Daudz strīdi ir dēļ dažādas izpratnes par privātīpašuma (Private ownership of land) būtību. Principā, ir divas konkurējošas doktrīnas: kapitālistiskā (liberālā), kur privātais īpašums ir svētā govs, un marksistiskā (sociālistiskā), kur privātais īpašums, ir tas, ko vairākums vienojas dot dažiem (tāds uz "konsensus" bāzēts īpašums - principā zeme vai īpašums, pieder personai tikai tik ilgi, kamēr vairākums nepārdomā atņemt).
Vēsture ir rādījusi, ka kapitālistiskais privātīpašuma modelis funkcionē daudz labāk nekā sociālistiskais: kapitālistiskās valstīs izaugsme ir labāka, cilvēki brīvāki, utt utt. Sociālistiskās kaut kā pamanās īpašumus atņemt un pārdalīt tik naski, ka visi paliek pliki un nabagi (un beztiesiski).
Sociālistisko modeli izmetam mēslainē kā neveiksmīgu un pilnīgi neatbilstošu1.
Bet ar kapitālistisko modeli tagad ir viena problēma, ka tas neierobežo īpašumu daudzumu. Sekojoši sanāk ka dažiem (2%) pieder viss, bet pārējiem (98% iedzīvotāju) nepieder nekas.
Šāds kapitālisms arī nekam neder.
Jāsāk no sākuma: privātīpašums nav nekāda svētā govs. Pirmkārt jau, var apskatīt "freedom to roam" doktrīnu. Iedzīvotāji var dzīvot daudz brīvāk, ja privātīpašniekiem nav īpašu tiesību savilkt saviem īpašumiem apkārt dzeloņstiepļu žogus un izkārt "no trespassing, all trespassers will be shot on sight" plāksnes. Bagātajiem nākas sadzīvot ar visiem.
Otrkārt, apskatot greznās mājas Ķīšezera krastā, man radās ideja, ka būtu sociālistiski jāsarēķina cik zemes2 var piederēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja to sadalītu visiem vienādi. Tā būtu tāda norma, par kuru nodokļus nav jāmaksā. (Tas ir: pamatprincipam ir jābūt, ka ja cilvēkam pieder viensēta un tīrums, viņam nav jāmaksā absolūti nekādi nodokļi, jo viņš ir "free man on the land", un nav nevienam parādā.)
Savukārt, ja cilvēkam pieder vairāk zemes nekā ir norma (sekojoši, kādam dēļ tā pieder mazāk zemes - šī ir zero-sum game!), tad lielīpašniekam ir jāmaksā progresīvi arvien lielāki nodokļi.
Būtībā, kapitālistiskais princips tiek atšķaidīts ar sociālistisko taisnīgumu: ja tev ir liels zemes gabals, un liela māja ezera krastā, tad tas ir tāpēc, ka man (mums daudziem) savu māju vispār nav.
Jūsu ir maz, mūsu ir daudz. Tāpēc nāksies dalīties, draudziņ.
________
1 neatbilstošo vēlamajam Latvijas attīstības kursam
2 protams, metodoloģijai ir jābūt fraktālai un svērtai: gan sarēķinot cik zemes "ar skaistu skatu", cik zemes "pie ūdens", cik zemes "pie jūras", cik labas lauksaimniecības zemes, cik meža, utt utt (cik purva), varētu piederēt, ka visiem sadalītu precīzi vienādi. Redz, visi grib dzīvot Jūrmalā, bet neviens negrib uz Ludzu, Nirzas pagastā. - 76 rakstair doma
- 23.7.10 12:55 #
-
par seetaam runaajot - es noteiktu kaadu limitu, teiksim no trespass zona var buut 130m raadiusaa ap dziivojamo eeku piemeeram. jo nu pilniigs freedom to roam arii ir galigi garaam, visaadi loshi liidiis tuvumaa maajai un neko nevaresi tiem padariit. Ja maaja ir mezha viduu, tad tas seetas attaalums driiksteetu buut daudz mazaaks, deelj taa ka seeta mezhaa ir totaals wtf no dziivnieku kustibas viedoklja.
ps. purvus vajadzetu daliit par briivu. Katram latvietim pa kvadraatmeram purva! - Atbildēt
- 23.7.10 12:57 #
-
nu nez, es negribētu, ka katram būtu 10m^2 Ķemeru purva. Kā tad biotopu aizsardzību lai realizē?
- Atbildēt
- 23.7.10 13:07 #
-
nu shitie glaunie purvi jau ir sveetvietas, bet latvijaa ir pietiekoshi daudz purvu-parasto, kur katram latvietim padzerties nedaudz raavas.
Tev dveeseli nesildiitu doma ka pieder gabalinjs iista purva? - Atbildēt
- 23.7.10 13:30 #
-
Man jau ira, reti sanāk apciemot. Friziervecvecmamma arīdzan man drusku purva vēl atstājusi. Baigi tas pleķis dvēseli nesilda, kaut kas man nava riktīgi ar tām štellēm.
- Atbildēt
- 23.7.10 14:53 #
-
neko sev tev ta vecmamma epic bijusi,secinajums-vai nu taja laika frizieri labi pelniaj un LV bija normals dizveslimenis, jeb viņa dzivoja taupigi + cenas purviem un majām Jurmalā nebija tik niknas (visticamāk)
- Atbildēt
- 23.7.10 15:09 #
-
vecvecmamma! Jā viņa bija ūberkruta džūde, ņizkij poklon. Gribetu es sev tādu apgriezienus kādi viņai bija. Jāpiezīmē, ka viņa bija pa pusei igauniete, lai pasvītrotu, ka ne visi viņi bremses.
Vakardienas watta raksta komentārā minēju: plika zeme pilnīgi neapdzīvotās kāpās 1926. gadā, kad Lielupē - tolaik Buļļu kolonijā - tur tik tikko sāka veidoties "jauno projektu ciematiņš", faktiski mežā bez nekā, viņai akurāt izmaksāja 1574 latus, kā liecina vēl saglabātais pirkuma līgums. Pusi no summas ņēma kredītā. Contrary, Ērgļos nopirktie 28 ha lauksaimniecības un meža zemes tolaik (1925.) ir maksājuši 4567 latus, kam pusi naudas aizdevusi viņas māmulīte Šarlote Suigosāre. Šobrīd gabals ērgļos kadastrāli man novērtēts uz 2280 latiem un Lielupe - 158K.
Peļņas stāsts ir vienkāršs - http://klab.lv/users/vedjmah/22860.html, un man tikai vien tik jācenšas kā to visu saturēt kopā. - Atbildēt
- 23.7.10 13:01 #
-
Man liekas, ka šobrīd daži noteikti ielieto vairāk rāvas kā tikai litru dienā. Sevišķi delfu komentētāji.
- Atbildēt
- 23.7.10 13:03 #
-
oi i nerunā, es apskatījos komentus pie tā tēvēnetu raksta, uz kuru vakar linkoju savā žurnālā, sametās pavisam bēdīgi. warning: žults arī āfrikā ir žults, bet ko lieto šitie, man nav skaidrs: http://www.tvnet.lv/zinas/aculiecin
ieks/339591-saldejuma_tirgotaja_iekartoj as_pasa_velocelina_vidu/comments - Atbildēt
- 23.7.10 13:20 #
-
Jāteic, tiešām iespaidīgi.
Es teiks, mās, tas ira ozverīns, ko šami lieto. Doktorā Aikāsāpā tādu atceros dzirdējusi. - Atbildēt
- 23.7.10 14:56 #
-
da bļa,kads tas jebanutijs portals,tadi komentatori,es tvnetu un delfus partraucu lasit,kvalitate krasi kritusies tventam ,tēmas dažas pedeja gada laika to4no kkada pupežu pagasta un dzeltenās preses limenī,pie kam ar stilistikas un gramatikas kļudām,ka ari daudzi pasaule aktuali (un ne tikai man) momenti vsp tiek nokluseti,savukart aprakstitas pilnigi neaktuālas pupu mizas.
- Atbildēt