Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)

Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.

Kāda būtu jūsu nostāja?

Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.

[...]

Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?

Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju.

pinjons

Kādēļ? Man kā reizi skolniecieskā piesiešanās vārdam "savējo" 3.punktā nelikās visai pārliecinoša. Par 4. - politiķi arī bremzē, bet tikai tad, kad tas ir viņu pašu (nevis sabiedrības) interesēs. Par 5. kopumā varbūt, bet konkrētajā gadījumā, kad protestētāji apturējuši satiksmi uz nozīmīga transporta ceļa manuprāt vismaz atjaunot satiksmi bija adekvāti.

unpy

Par 3.punktu - tiešām būtu ļoti jauki, ja ministrs apzinātos, ka, viens no ministra galvenajiem uzdevumiem ir sabalansēt "savējo" un "sabiedrības" intereses. "Lielajās" ministrijās gan ar to vienmēr ir bijušas un būs problēmas, jo "savējie" pie reizes ir ievērojams vēlētāju skaits un tos aizstāvēt ir gan ērtāk, gan politiski izdevīgāk.

Par 4. - arī būtu ļoti jauki, ja iekšlietu ministrs šo tēzi ik pa laikam atcerētos. Ja visi ministri to atcerētos. Ja Saeimā tas būtu uzrakstīts kaut kur uz sienas. Viena no mūsu lielākajām problēmām, manuprāt ir, ka mums ir vienkārši par daudz visa veida normatīvo aktu, attiecīgi, visa veida regulējumu un ierobežojumu. Un tas viss finālā ne tikai rada pārliekas kontroles sajūtu, bet arī maksā padārgi.

Par 5. - grūti nepiekrist tam, ka "Eiropas demokrātiskajās valstīs pulcēšanās brīvība tomēr tiek uzskatīta par nozīmīgāku nekā teorētiski riski sabiedriskajai kārtībai. Nav taisnība, ka “nedrīkst vieni protestēt uz citu rēķina,” – streiki un protesta demonstrācijas gandrīz vienmēr apgrūtina apkārtējos, bet demokrātiskas valstis ir gatavas šo cenu maksāt." Nu, labi - tagad atbrīvoja ceļu. Ja mums būtu spēcīga pārvadātāju arodbiedrība, kura uztaisītu streiku a la "trešdien plkst.11:00 katra fūre apstājas tur, kur ir un tās vadītājs pazūd uz trim stundā" - ko tad? Sadzītu ar stekiem atpakaļ pie stūres?:))

1,2 - tā gan tāda muļķošanās. Ministrs nedrīkst atteikties no tikšanās ar mikroarodbiedrību, jo? A ar mani ministrs vienu pašu drīkst atteikties tikties? Par Segliņu vispār murgs. Kas viņi - mīļākie kaut kādi? Kādas personigās attiecības, kāds personiskais aizvainojums?
6.,7.,8. - nedrīkst, nepieklājas, nevajadzētu runāt muļķības. Ja politiķi negvelztu muļķības un adekvāti uzvestos, viņus nekad neievēlētu:))

pinjons

Par 3.punktu - no viena vārda "savējie" lietošanas izpūst tādu ziloni ir jāmāk :)

Par 4.punktu principā piekrītu tik jāpiebilst, ka (ciktāl tas neskar kādu politiķu rebes) praksē nekas īpaši arī netiek kontrolēts, lai kā daži ministri imitētu aktivitāti.

Par 5. punktu - vispārīgi runājot jā. Vienlaikus ja protestētājiem atļautu pilnīgi visu, tas jau velk uz anarhiju. Tādēļ katrā gadījumā individuāli jāizvērtē nepieciešamība izklīdināt piketētājus. Runājot par konkrēto gadījumu ministrei pēc būtības (neskatoties uz ne pārāk veiksmīgo formulējumu) manuprāt bija taisnība.

Kāds sakars tavam hipotētiskajam variantam ar konkrēto situāciju? Vai tas, ka tādā gadījumā būtu problemātiski atjaunot satiksmi nozīmē, ka šajā gadījumā tas nav jādara? Visai oriģināla loģika, lai neteiktu ko vairāk.

Par 1. un 2. - šādu muļķošanos mēdz apzīmēt ar vārdu "demokrātija", kura 1) Nav tikai vairākuma diktatūra 2) paredz pieņemt lēmumus vadoties pēc objektīviem (nevis patīk/nepatīk) kritērijiem. Par viņu attiecībām (ja tik ļoti interesē) pajautā pašai Mūrniecei, ko viņai pa šo vasaru Segliņš tā sariebis :P

Par 6.7.8. - Aitu bara filozofija. Tas, ka politikā salīduši muļķības gvelzoši mudaki, nenozīmē, ka tas jāpieņem kā normāls un pašsaprotams fakts.

unpy

3."Tajā brīdī es nostājos savējo – policijas pusē. Maksāt viņiem algu, ko viņi uzskata par mazu, un vēl lamāt, ka viņi pilda savu tiešo pienākumu, droši vien nebūtu pareizi."
Un tas nav itin nekāds zilonis - tā ir reāla problēma. Rozentāles kundze tam ir labs piemērs.
4.Nenotiek un nenotiks, tak būtu smuki, ja notiktu.
5.Runāju tikai par vispārīgo. Par konkrēto runāt nav jēgas, pie tam risks, ka protestētāji varēja atrauties no fūru šoferiem gan jau, ka arī bija reāls.
1. Jā, piekrītu. Demokrātiski būtu tad, ja Mūrniece sarunātu tikšanos un to tikšanos reizi divās nedēļās pārceltu divas nedēļas uz priekšu, kā to dara pieredzējušāki ministri. Nevis skaļi paziņotu, ka ar visādiem tur murmuļiem netaisās tikties. Tas ta skaidrs. Tak es, personīgi, lielu atšķirību sausajā atlikumā neredzu.
2."Attiecības droši vien. Un esmu arī sapratusi, kā mums te politika notiek. Varbūt tagad tā nedarītu. Varbūt principa pēc izdarītu. Nezinu." No šī teksta tiek izlobīts kaut kas par personīgām attiecībām. Loģiski, jo "kā mums te politika notiek" priekšstata nav. Un nav priekšstata par to, kādas mēdz būt attiecības starp bijušo ministru, kurš jau taisās būt arī par nākošo, ar lielu darba pieredzi un teicamiem kontaktiem "spēka" ministrijā un esošo ministri no konkurējošās partijas. Var jau būt, ka kļūdos. Var jau būt, ka Segliņš Mūrnieci vasaras karstumā par resnos, sasvīdušo cūku nosaucis un tieši tamdēļ varbūt netiktu izvirzīts par ordeņa kavalieri.
6.7.8. Politikā nesalien. Politiķus ievēl. Un tas, ka ievēl to, ko ievēl - jā, tas ir normāls un pašsaprotams fakts. Iekš ASV, edz, Bušu ievēlēja. Uz diviem termiņiem.

pinjons

Par 3. - Kur te problēma, ja ministre uzskata, ka nevajag lamāt policistus, kuri rīkojušies tiesiski? Problēma būtu, ja ministre atmazgātu tos, kuri tiešām būtu savārījuši sūdus.

Par 5. - Nevajag piemirst, ka intervijā tika apspriests konkrēts notikums nevis kaut kas vispārīgs.

1. Problēma ir ne tik daudz pašā tikšanās/netikšanās faktā, kā ministres apņēmībā sūtīt viņus nahuj jebkurā gadījumā - tur nu tiešām sausais atlikums vienāds neatkarīgi no tikšanās/netikšanās.

2. Ja pēc tam, kad Mūrniece saka, ka tad viņa pati virzīja Segliņu, bet vēlāk to iespējams nebūtu darījusi, viņa uz jautājumu "Kas mainījies?" atbild "Attiecības droši vien.", secinājums, par personisko attiecību lomu apbalvojamo ar ordeni izvirzīšanā ir loģisks. Vārdi "iespējams" un "varbūt" neko nemaina, jo ja personīgās simpātijas/antipātijas nespēlē nekādu lomu, šādas iespējas ir pilnīgi izslēgtas.

3. No mana teksta viennozīmīgi var saprast, ka nav pašsaprotami tas, ka tiek ievēlēti pēdējie dunduki (nevis pats ievēlēšanas fakts). Tas, ka ievēlēti tādi, kā Bušs, nenozīmē ka ASV (nemaz nerunājot par citām demokrātiskām valstīm) vienmēr tiek ievēlēti tādi dunduki. Nevajag anomāliju pasniegt kā likumsakarību.

unpy

Ja par visu cits ir tik sīks un mazsvarīgs, ka negribas lieki pirkstus kustināt, tad par anomāliju/likumsakarību gan uzdrošināšos iebilst.

Anomālija ir ievēlēts saprātīgs cilvēks. Izņemot tos gadījumus, kad mērķtiecīgi tiek iets politikā kā uz biznesu.

pinjons

Tad saki kuri no patreizējiem ievēlētajiem Eiropas valstu līderiem ir Bušveidīgie vai arī normālie, kuri iet uz politiku kā biznesu? Vai ņemot to pašu ASV - cik daudz prezidenti tās vēsturē varētu predendēt uz to, ka ir bijuši vēl sliktāki par Bušu? Ja orientējies šajā jautājumā, tad tev nevajadzētu būt grūti atrast n-tos anomāliju vai biznespolitiķu piemērus.